Bailēs no britu sociālajiem dienestiem latviešu imigrantu ģimenes atgriežas dzimtenē

Tāda informācija arvien biežāk tiek saņemta no Lielbritānijas iestādēm, raidījumam apstiprina Latvijas Tieslietu ministrija. Turklāt atsevišķi latviešu biedrību līderi Lielbritānijā iepriekš minējuši arī pavisam nekrietnus gadījumus, kāpēc ģimenes spiestas bēgt. Proti, latviešu imigranti savstarpējas nepatikas vai konfliktu gadījumos kā atriebšanos izmanto bieži vien nepamatotu apsūdzību celšanu sociālajos dienestos par it kā sliktu izturēšanos pret bērniem.

Vardarbības, alkoholisma un narkomānijas dēļ šogad Lielbritānijā no Latvijas imigrantu ģimenēm izņemti un nodoti adopcijai svešām personām četri bērni. "Par mazākām aizdomām par vardarbību, par vecāku atkarību, nespēju rūpēties, neuzmanību, ja bērns tiek viens pats atstāts mājās. Bērns var tikt izņemts un tikai pēc tam skatīsies. Un vecākiem ir jāpierāda, ka viņi spēj rūpēties. Un tas ir tas nākošais solis, ko mēs ģimenēm vienmēr sakām – ja tas ir noticis, jūsu galvenā interese ir sadarboties ar britu iestādēm un parādīt, ka jūs protat rūpēties," LNT raidījumam "900 sekundes" šonedēļ sacīja Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.

Lielbritānijas sociālie dienesti šogad sākuši lietas par 50 Latvijas valstspiederīgo bērniem. Daļā gadījumu bērni īslaicīgi izņemti no ģimenēm. Vēstniece skaidro, ka dažkārt bērnu izņemšana esot bijusi pamatota. Daudzas citas situācijas atrisinātas par labu vecākiem. "Ja ir bijušas aizdomas, bet nepierādās, ka kaut kas ir bijis, bērnu atdod ģimenei atpakaļ, bet sociālie dienesti novēro ģimeni - regulāri veic pārbaudes, novēro, ir jāstāsta, ir jārunā," norāda vēstniece.

Vēstniece Lielbritānijā gan uzsver, ka bērnu atņemšana un atdošana adopcijai ir tikai galējs variants. Pēc sociālā dienesta uzraudzības sākšanas bērns tomēr parasti paliekot ģimenē. Ja tiek meklēts aizbildnis, tad visbiežāk tas būs radinieks Latvijā. Turklāt britu sociālie dienesti un bāriņtiesas pēdējā laikā sākušas respektēt arī Latvijas Tieslietu ministrijas lūgumu problēmu risināšanā iesaistīt Latvijas iestādes.

Tieslietu ministrijā rakstiskā atbildē LNT Ziņām skaidroja: "Latvijas instanču iespējas oponēt, iestāties šādos gadījumos ir diezgan lielas. Turklāt Tieslietu ministrija sadarbībā ar bāriņtiesām arī aktīvi izmanto šādas iespējas. Piemēram, vairākos gadījumos ir panākts, ka lietas izskatīšanu no Lielbritānijas pārceļ uz Latviju un te to skata Latvijas kompetentās iestādes. Savukārt gadījumos, kad jurisdikcija saglabājas ārvalsts kompetentajai tiesai, ir panākta bērna ievietošana radinieka aprūpē Latvijā, radiniekiem ārvalstīs, vai arī bērni tika atgriezti vecāku aprūpē."

Tikmēr par tulku un latviešu konsultanti Anglijas pilsētā Bostonā strādājošā Anita Behmane uzskata, ka Latvijas vēstniecībai Lielbritānijā vēl daudz aktīvāk vajadzētu skaidrot tautiešiem, ka problēmu gadījumā viņi nebūs vieni. "Cilvēki diemžēl nezina, ko darīt, kā darīt, ir informācijas trūkums. Vecāki, redzot bezspēcību vai saprotot, ka cīnīties pret šo sistēmu ir ļoti sarežģīti vai sajūt pilnīgu bezspēcību, izvēlas mukt, atgriezties Latvijā. Tur šī sistēma ir pazīstamāka," saka Balode-Behmane.