Carnikavā redzēts dīvains sīlis
Carnikavas novadā redzēts neparasts sīlis. Putns, kuram jābūt ar rudu muguru un brūnpelēku pavēderi, ar melniem spārnu galiem, ir teju vai sniegbalts.
Sīli netālu no Gaujas stacijas mazdārziņu kooperatīvā Zvejnieks pamanījusi un nofotografējusi dabas vērotāja Irina Barkāne.
Zoologs Vilnis Skuja, lūgts komentēt šo retumu, "Kas Jauns Avīzei" teic: “Visbiežāk putni, kurus uzskatām par albīniem, tādi gluži nav. Albīnus varam pazīt pēc kvēlošām, degošām acīm, jo viņiem trūkst tumšo pigmentu un ir redzami visi asinsvadi. Ja acis ir citā, normālā krāsā, tie ir leiciskie putni, jo viņiem trūkst tikai daļas no tumšā pigmenta.”
Arī šajā gadījumā redzēts leicisks sīlis. Tumšā pigmenta trūkumu var izraisīt daudz kas, piemēram, kāda ķīmisku vielu iedarbība.
“Sīļu mamma varētu būt apēdusi piesārņotu barību, kas nobremzējusi pigmenta attīstību dīglī. Šādu leicisko putnu ir vairāk nekā albīnu. Es Kolkā esmu nofotografējis gan balto vārnu, gan cīruli. Viņi nav gluži balti – drusku krēmkrāsā,” stāsta Skuja.
Katrā ziņā baltā krāsa nosaka putnu attīstību un izdzīvošanas iespējas. Ja baltais sīlis kā kaijas dzīvotu jūras malā, viņam izdzīvot būtu daudz lielākas iespējas, spriež zoologs. Bet tas nav sīļa dabā, viņa dzīve saistās ar slēpšanos. Naktī baltu putnu pūcei ir daudz vienkāršāk nomedīt, arī vanagam viņu noķert ir vieglāk.
Albīnos un leiciskos putnus tāpēc arī redzam reti, jo viņu tērps nav piemērots izdzīvošanai. “Arī pārējie sugasbrāļi pret albīniem izturas citādi. Kaut vai kāzu laikā, kad putni dižojas ar savām krāšņajām spalvām, bet viņam tas ir atņemts. Visdrīzāk, šis sīlis līdz kāzu laikam nemaz nenodzīvos,” piebilst Skuja.
