Eiropas Savienības valstu galvaspilsētu mēru un Eiropas Komisijas samitā pieņem Rīgas deklarāciju

ES galvaspilsētu pārstāvji apsprieda jautājumus, kas saistīti ar turpmāko kohēzijas politiku, bēgļu krīzi un "Brexit". Tāpat ES galvaspilsētu amatpersonas dalījās viedokļos par mājokļu jautājumu, nabadzību pilsētās, enerģētiku un pilsētu mobilitāti digitalizācijas kontekstā.

Samits noslēdzās ar Rīgas deklarācijas par ES galvaspilsētu lomas stiprināšanu pilsētu izaugsmei un vienotībai ES Pilsētprogrammas ietvaros pieņemšanu.

Tam sekojošajā preses brīfingā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs,  Eiropas Komisijas Enerģētikas savienības viceprezidents Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič), ES reģionālās politikas komisāre Korīna Krecu (Corina Creţu) un Ļubļjanas pilsētas vicemēre Tjaša Ficko (Tjaša Ficko).

"Viens no galvenajiem tematiem, kas izraisīja viskarstākās debates, bija par kohēzijas politiku. Kad notika vērienīgā Eiropas Savienības paplašināšana, gan Baltijas valstīs, gan attiecīgi Centrāleiropas valstīs, tas nebija ekonomisks vai finansiāls lēmums, tas bija politisks lēmums, kuram pamatā bija sapnis par apvienotu un stabilu Eiropu. Lai šo sapni tālāk īstenotu, bija nepieciešama arī kohēzijas politika, lai izlīdzinātu ekonomisko un sociālo situāciju starp dalībvalstīm. Ja šis instruments tagad tiks atmests, tad būtībā apdraudēts ir arī viss sapnis par apvienotu Eiropu," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Vienlaicīgi Rīgas mērs norādīja, ka visu valstu Eiropas galvaspilsētu mēriem ir bažas par to, kas notiks ar kohēzijas politiku nākotnē. Tādēļ vienbalsīgi tika atbalstīta Rīgas deklarācija, kurā teikts, ka kohēzijas politika tiek turpināta vismaz līdz 2027.gadam. Tāpat Ušakovs uzsvēra, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot pilsētās, tāpēc nozīmīgi ir, ka ES galvaspilsētu mēri piedalās ES nākotnes politikas veidošanā, bet Eiropas Komisija ņem vērā pilsētu pozīciju.

Eiropas Komisijas Enerģētikas savienības viceprezidents Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) norādīja, ka viedokļu apmaiņa samita ietvaros ir svarīga ne tikai katrai galvaspilsētai atsevišķi, bet visai Eiropai kopumā. "Mēs diskutējām par Eiropas nākotni, par "gudrajām pilsētām", un es domāju, ka ir skaidrs, ka pilsētas un Eiropas institūcijas kļūst arvien tuvākas. Eiropas pilsētām ir ļoti daudz kopīgu izaicinājumu – kā padarīt gaisu tīrāku, kā organizēt transportu, kā izvairīties no satiksmes problēmām, kā būt sociāli iekļaujošiem un nodrošināt mūsu ēkās energotaupību. Man ir prieks, ka mēs šeit dzirdējām ļoti daudz pozitīvu piemēru, no kuriem varam mācīties un guvām ļoti godīgu atgriezenisko saiti no mēriem par to, kas tiem patīk, par to, ko vajadzētu uzlabot, ko vajadzētu vienkāršot," sacīja Šefčovičs.

ES reģionālās politikas komisāre Korīna Krecu norādīja, ka Rīgas deklarācija ir pierādījums tam, ka pilsētu mēri seko līdzi urbānajai dienaskārtībai. "Urbānā politika ir lielisks līdzeklis, kā pilsētas tuvināt, lai uzlabotu likumdošanu un politiku, uzlabot fondu līdzekļu izmantojamību un zināšanas jaunā līmenī," sacīja Krecu.

Šodien Rīgā tikās pārstāvji no Amsterdamas, Atēnām, Berlīnes, Briseles, Dublinas, Helsinkiem, Kopenhāgenas, Ļubļjanas, Londonas, Madrides, Nikosijas, Parīzes, Romas, Sofijas, Stokholmas, Tallinas, Valletas, Vīnes, Viļņas, Varšavas un Zagrebas. Pirmo reizi ikgadējais ES galvaspilsētu mēru dialogs norisinājās Austrumeiropā. Nākamā galvaspilsētu mēru tikšanās notiks 2018.gadā Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļjanā.