Apsaimniekotāja dēļ apdzīvota nama sienā parādās liela plaisa. Būvvalde gan ar sodīšanu nesteidzas
Rīgas pilsētas būvvalde (RPB) nespēj adekvāti vērsties pret pārkāpējiem – šādu secinājumu izdarījuši kāda Rīgas centrā esoša nama iemītnieki, kuriem pēc atkārtotiem mēģinājumiem tā arī neesot izdevies panākt, ka pie atbildības par bojājumu nodarīšanu tiek saukts dzīvokļu nama apsaimniekotājs. Mājas iedzīvotāji apgalvo, ka nesaskaņotie būvdarbi, kurus veicis apsaimniekotājs, radījuši ievērojamu kaitējumu viņu īpašumam un draudus drošībai, taču RPB esot rīkojusies gausi un neizlēmīgi.
Ignorētas sūdzības
Tā kā konflikts joprojām nav atrisinājies, iesaistītās personas gan lūdz neatklāt savus vārdus un precīzu nama adresi.
Strīda pamatā ir patvaļīgā būvniecība – nesošās sienas izbrucināšana pagrabā, virs kura atrodas vēl pieci apdzīvoti ēkas stāvi. Par to, kā informē nama iemītnieki, ir atbildīgs vairāku dzīvokļu īpašnieks un ēkas apsaimniekotājs.
Neilgi pēc patvaļīgajiem būvdarbiem visā nama sienā parādījusies gara plaisa, un iedzīvotāji apgalvo, ka šāda pašdarbība apdraud cilvēku drošību un ietekmē nekustamā īpašuma vērtību.
Arī saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes atzinumu sienas nojaukšana uzskatāma kā patvaļīga būvniecība, taču ar apsaimniekotāja saukšanu pie atbildības, neraugoties uz nama iemītnieku vairākkārtējiem iesniegumiem un sūdzībām, šai iestādei nesekmējas.
Papildu sašutumu esot sagādājusi arī nama apsaimniekotāja attieksme, kurš saskaņā ar citu dzīvokļu īpašnieku teikto ignorējis iemītnieku sūdzības un līdz pēdējam vilcinājies izmaksāt kompensācijas par radītajiem bojājumiem.
Bez atļaujas izgāž mūrus
Īsais stāsts, kā šis Rīgas nams atradis savus saimniekus, ir šāds: to no kāda ārvalstnieka nopirkusi konkrētajam apsaimniekotājam piederoša firma, pēcāk tajā esošos dzīvokļus – kopā 38 – pa vienam tirgojot citiem.
Saskaņā ar kāda strīdā iesaistīta iemītnieka Andra (vārds mainīts) teikto apsaimniekotājam ilgu laiku piederējis lielākā daļa dzīvokļu, kas ļoti apgrūtinājis strīda situāciju risināšanu, taču, lai arī šobrīd situācija ir citāda, apsaimniekotāja attieksme pret iemītniekiem sevišķi nav mainījusies.
“Pagājušā gada 4. maijā, tieši valsts svētkos, ievēroju, ka zem manis [pagrabtelpā] notiek kaut kādi darbi, aktivitāte,” stāsta iedzīvotājs, kurš līdz šim strīdā pārstāvējis arī pārējos sašutušos kaimiņus, uzņemoties iesniegumu un sūdzību rakstīšanu Būvvaldei.
Andris atklāj, ka pagrabstāvā ir izvietotas trīs garāžas, kuras arīdzan sadalītas kā dzīvokļu īpašumi. Tajā pašā dienā pēc pagrabstāvā dzirdētā jandāliņa viņš konstatējis, ka viena no sienām, kas nošķīrusi divas no trim pagrabstāvā esošajām garāžām, ir izgāzta.
Saplaisā ēkas siena
Andris kopš paša sākuma teicis, ka šie garāžas-dzīvokļa īpašumi šādi esot tikuši savienoti bez jebkāda projekta un saskaņošanas. “Kā man tas ir zināms? Neilgi pirms tam apsaimniekotājs pats man piedāvāja iegādāties vienu no šīm garāžām un piespēlēja ideju – izveidot arku sienā, kura to norobežo no blakus esošās garāžas, tādējādi kā kopēju īpašumu izveidojot vienu lielu garāžu,” stāsta Andris.
“Sākumā man šī ideja pat likās ļoti vilinoša, taču bija divi iemesli, kādēļ beigās atteicu. Pirmkārt, viņš nosauca pavisam neadekvātu cenu. Otrkārt, es apspriedos ar vairākiem būvdarbu speciālistiem, kuri man skaidri un gaiši darīja zināmu, ka oficiālu atļauju izgāzt šo nesošo sienu pagrabstāvā es, visticamāk, nekad nedabūšu. Man skaidroja, ka, pat ja tas izdotos, šādu pārbūves darbu būtu izmaksas ļoti augstas un beigu beigās arī neizdevīgas,” turpina iedzīvotājs.
Taču pērn 4. maijā Andris secinājis, ka apsaimniekotājs tomēr realizējis iecerētos plānus pagrabstāvā arī bez viņa līdzdalības. “Mani neizbrīna tas, ka ir cilvēki, kuri spēj rīkoties tik patvaļīgi un neapdomīgi, taču līdz pat šim brīdim neesmu varējis saprast, kādēļ Būvvaldes reakcija uz to visu ir bijusi tik vāja; tas ir smieklīgi!” piebilst nama iemītnieks.
Andris skaidro, ka pretenzijas izvirzījis ne tikai patvaļīgās rīcības dēļ, bet arī tās seku dēļ – pēc nesošās sienas izgāšanas viņa paša garāžā no nama apkures sistēmas sācis tecēt ūdens. Un šī nav vienīgā problēma, kas namu piemeklējusi pēc pagrabtelpas sienas nojaukšanas.
“Dzīvokļos, kas atrodas virs šīm abām garāžām, saplaisāja siena. Tā plaisa tagad stiepjas cauri gandrīz visai mājai. Cik man zināms, iemītniekiem, kuru dzīvokļi dala šo pagrabā izbrucināto sienu, plaisa parādījās aptuveni tajā pašā laikā. Visi šie dzīvokļi atrodas cits virs cita – vai tiešām ir grūti saskatīt saistību ar to, kas tika izdarīts pagrabstāvā?” klāsta Andris.
Pēc viņa domām, nama apsaimniekotājs, kurš reizē ir vairāku dzīvokļu īpašnieks, ir atbildīgs par to, ka patvaļīgas būvniecības dēļ ir bojāts citu iedzīvotāju īpašums un apdraudēta drošība.
Būvvalde lietu neierosina
Rīgas pilsētas būvvaldes iesaiste notiekošajā raisījusi sašutumu. Kaut arī Būvvaldes neatkarīga eksperta izvērtējumā ir atzīts, ka pagrabstāvā notikusi patvaļīga būvniecība, kā apgalvo Andris, līdz šim no Būvvaldes puses nav sagaidīta pietiekami stingra rīcība, kā arī nav adekvāti novērtēta radušās situācijas nopietnība un apdraudējums.
“Ir pagājis aptuveni pusotrs gads, taču rīcība gandrīz nekāda – ir atzinums, ka sienas izgāšana ir bijusi patvaļa, taču viņam pat nav aizliegts turpināt ekspluatēt šīs telpas pagraba līmenī, kur izbrucinātās sienas vietā tagad ielikti metāla stiprinājumi,” saka Andris.
Starp Andri un Rīgas pilsētas būvvaldi visu šo laiku notikusi sarakste, Būvvaldei izsūtīti vairāki iesniegumi un aicinājums izvērtēt stāvokli konkrētā nama pagrabtelpās. Īpašu neizpratni radījis Rīgas pilsētas būvvaldes atteikums saistībā ar notikušo ierosināt administratīvo lietu, jo, kā atbildē uz pirmo Andra iesniegumu (pērn 12. augustā) apgalvo Rīgas pilsētas būvvalde, pārkāpums noticis sešus mēnešus pirms tā konstatēšanas, līdz ar to it kā esot iestājies administratīvās atbildības noilgums.
Šādi Būvvaldes secinājumi ir pretrunā ar Andra apgalvojumu, ka siena izgāzta pagājušā gada maijā. Andris tam nepiekrīt, taču Būvvalde, atbildot uz nākamajiem iesniegumiem, turpina apgalvot, ka siena izgāzta pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem.
Būvvaldei cita starpā arī esot bijuši vajadzīgi aptuveni četri mēneši, lai tiktu vienā no dzīvokļiem virs pagrabtelpas, kurā iepriekš apsaimniekotājs viņus neesot laidis.
“Ir runa par plaisām visas sienas garumā. Manuprāt, atbildīgajai iestādei ir jāstrādā daudz ātrāk un efektīvāk,” piebilst Andris.
Šā gada 9. martā Andra rīcībā nonācis sertificēta būvinženiera vizuālās apskates atzinums, kuru saņēmis cits nama iedzīvotājs. Speciālists devis atzinumu par kādā no otrā stāva dzīvokļiem novērotajām sekām pēc pagraba sienas izgāšanas.
Vizuālās apskates laikā konstatēts: lai arī garā plaisa sienā radusies arkas (atzinumā: ailas) izbūves dēļ pagrabā, piecstāvu dzīvojamās ēkas kopējā telpiskā noturība nav apdraudēta. Garā plaisa parādījusies tāpēc, ka arkas izbūves procesā neesot ievērota atbilstoša izbūves tehnoloģija un secība.
Vaininieks nesteidzas
Bojājumi namam nodarīti vienas dienas laikā, taču saukšana pie atbildības un seku novēršana prasījusi vairāk nekā gadu, bet viss beidzies tikai ar administratīvo aktu par patvaļīgu būvniecību – strīda laikā Būvvalde apsaimniekotājam uzlikusi par pienākumu pusgada laikā izstrādāt atbilstošu dokumentāciju pagrabstāva sienā izbūvētajai arkai vai atjaunot iepriekšējo stāvokli, kāds bija pirms atzinumā konstatētajiem patvaļīgajiem būvdarbiem.
No šīs atbildības patvaļīgā būvniecībā vainoto nav glābis arī tas, ka viņš strīda laikā savienotās telpas paguvis reģistrēt zem jaunas SIA. Taču no Būvvaldes atbildēm uz daudzajiem iesniegumiem kļūst skaidrs, ka vēl šā gada jūnija beigās patvaļīgās būvniecības veicējs nav nedz labprātīgi novērsis tās sekas, nedz citādi izpildījis ar administratīvo aktu uzliktās saistības.
Būvvalde paziņojusi, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu veiks saistību piespiedu izpildi. Šāda kārtība paredz arī naudassodu juridiskajām personām no 50 līdz 10 000 eiro.
Laika gaitā ar pūlēm ir panākts, ka sienas brucinātājs tomēr atkāpjas no nama apsaimniekotāja pienākumu pildīšanas.
“Mani pārsteidz, ka Būvvaldes attieksme pret notikušo var būt tik neitrāla!” saka kāda kaimiņiene. Viņa arī atklāj, ka tikpat sarežģīti ir ar kompensācijas piedziņu par remontdarbiem, kas nepieciešami, lai saglābtu ieplaisājušo sienu.
Par nodarījumu atbildīgais vilcinājies pat tad, kad panācis vienošanos par sev pieņemamu summu, turklāt vēlāk, kā apgalvo iemītniece, vēl pieprasījis “parakstīt savādu dokumentu”, kurā norādīts, ka iedzīvotājiem vairs nebūs tiesību nākotnē celt pretenzijas ne pret viņu pašu, ne viņa firmām, ja ar namu kaut kas notiks.
“Atsakot parakstīt šādu mistisku un neizprotamu dokumentu, viņš paziņoja: tad vispār nedabūsiet ne centa! Tas arī neizbrīna. Risinot apsaimniekošanas jautājumus, viņa atbildes uz pretenzijām bija līdzīgas: vai nu notiks, kā es gribu, vai vispār nenotiks. Uz argumentiem un iebildumiem, kas bija arī brīdinoši, proti, ir arī likums, prese, televīzija, viņa nostāja bija – sauciet kaut tankus un helikopterus!” piebilst sieviete.
Portāls Kasjauns.lv sazinājās ar patvaļīgās būvniecības veicēju, taču pēc atkārtota lūguma viņš atteicās sniegt jebkādus komentārus par šo strīdu un Būvvaldes darbu.
Būvvalde nepiekāpjas
Kādēļ Būvvalde ir tik droša, ka siena izgāzta vairāk nekā sešus mēnešus pirms šā fakta konstatēšanas? Vai pašvaldības iestādei tiešām bija nepieciešami četri mēneši, lai apsekotu atsevišķas nama telpas?
Kasjauns.lv vērsās pie Rīgas pilsētas būvvaldes, lai uzzinātu vairāk. Noskaidrots, ka Būvvaldei jau pagājušā gada martā bijis zināms, ka arka pagrabā ir izbūvēta.
Taču atbildēs nav izskaidrots, kādēļ iestāde nevērsās pret toreizējo apsaimniekotāju. Būvvalde arī norāda, ka ir piemērots naudassods, taču tā apmērus neatklāj. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālistu atbildes sagatavoja Būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.
Ar kādām metodēm noskaidrots, ka patvaļīgā būvniecība notikusi sešus mēnešus pirms konstatēšanas, kā dēļ iestājies administratīvās atbildības noilgums?
Būvvalde paskaidro, ka būvinspektoru tiesības un pilnvaras ir skaidri noteiktas normatīvo aktu regulējumā. Turklāt par būvinspektoru var kļūt tikai personas, kas ieguvušas augstāko izglītību, vēlāk patstāvīgi praktizējušas konkrētajā jomā un savas zināšanas apliecinājušas, kārtojot sertifikāciju.
Vizuālās pārbaudes laikā būvinspektori izvērtē izpildīto darbu faktisko stāvokli. Konkrētajā gadījumā Būvvaldē nav iesniegti nekādi pierādījumi, ka darbi veikti vēlāk, nekā atzinumā fiksēts, un atzinums nav apstrīdēts augstākā institūcijā.
Būvvalde norāda, ka tās lietvedībā esošajā dokumentācijā ir neatkarīga sertificēta eksperta 18.03.2016. veikts tehniskās apsekošanas atzinums konkrētajai ēkas pagraba telpai, kurā jau tad ir fiksēta ailas izbūve. Līdz ar to aila ir izbūvēta agrāk nekā “ap maiju”.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ilgstošu pārkāpumu gadījumā lietvedību var sākt no pārkāpuma pārtraukšanas brīža. Vai notikušais nav uzskatāms par ilgstošu pārkāpumu?
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izpratnē konkrētais gadījums nav uzskatāms par ilgstošu pārkāpumu, jo pārkāpums ir beidzies mirklī, kad noslēgušies patvaļīgie būvdarbi.
Ir apgalvots, ka Rīgas pilsētas būvvaldes inspektors aptuveni četrus mēnešus nav ielaists kādā no telpām. Vai būvvaldei nav pilnvaru, metožu, kā efektīvi un laikus risināt šādu situāciju?
Būvvaldes vēstule ar pieprasījumu nodrošināt iespēju Būvvaldes būvinspektoram veikt konkrēto telpu apsekošanu ir nosūtīta 14.06.2016., telpas ir apsekotas 26.07.2016. Līdz ar to apgalvojumam, ka būvinspektoram četrus mēnešus netika nodrošināta konkrētā objekta apsekošana, nav pamata.
Ja personas nereaģē uz Būvvaldes uzaicinājumiem nodrošināt telpu apsekošanu, Būvvalde var iekļūt nekustamajos īpašumos piespiedu kārtā ar tiesas lēmumu, taču šo metodi Būvvalde izmanto reti, jo pārsvarā tiek panākta vienošanās par iekļūšanu nekustamajā īpašumā labprātīgi, lai to apsekotu.
Sertificēts būvinženieris L. Dubkevičs savā vizuālās apskates atzinumā secinājis, ka, izbūvējot ailu (nostiprinot radīto caurumu sienā ar profilsijām), nav ievērota jaunu ailu izbūves tehnoloģija, ailas izbūves secība, tādējādi radot plaisas. Vai par to arī nepienākas sods?
Par sertificētā būvinženiera L. Dubkeviča vizuālās apskates atzinumu Būvvalde nevar sniegt komentārus, jo tās rīcībā nav šā atzinuma. Būvvaldes rīcībā ir sertificētas būvinženieres O. Jermaļonokas (LBS sertifikāts Nr. 20-6159) tehniskās apsekošanas atzinums, kurā norādīts, ka ēka atbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būves būtiskajām prasībām.
Objektā izbūvētā aila ar metāla profilu pastiprinājumu nepasliktina pagraba sienas konstruktīvo elementu tehnisko stāvokli, visi elementi ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un spēj pilnvērtīgi veikt tiem paredzētās funkcijas.
Vai ir veikta atbildīgajai personai uzlikto pienākumu piespiedu izpilde? Cik liels ir uzliktais naudas sods?
Būvvalde ir konstatējusi, ka administratīvais akts noteiktajā termiņā nav izpildīts. Attiecīgi ir iestājušies Administratīvā procesa likuma 360. panta pirmajā daļā norādītie priekšnosacījumi, lai Būvvalde veiktu administratīvā akta piespiedu izpildi, kas neaptur ar administratīvo aktu uzliktā pienākuma izpildi.
Būvvalde administratīvā akta adresātam par uzliktā pienākuma nepildīšanu ir piemērojusi piespiedu naudu, taču nevar komentēt piespiedu naudas apmēru, jo normatīvo aktu regulējums nepieļauj informācijas sniegšanu par personu sodāmību. Būvvalde var apliecināt, ka tā turpinās piespiedu izpildi līdz brīdim, kamēr adresāts izpildīs uzlikto pienākumu un novērsīs patvaļīgās būvniecības radītās sekas.