Kā Inguna Sudraba čomojas ar oligarhu trijotni un Kremļa favorītiem

Tādēļ partijas „No sirds Latvijai” līderes Ingunas Sudrabas ievēlēšana par oligarhu sarunu parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ir uzskatāma kā klaja ņirgāšanās par demokrātiju, uzskata politikas vērotāji un viņas politiskie pretinieki.

Ar Šleseru viņa pieķerta draudzīgi pusdienojam kādā Vecrīgas krodziņā, kas liecināja, ka abu pirms vairākiem gadiem nedraudzīgās attiecības pēc kāda laika pārvērtušās gluži čomiskā sadzīvošanā. Tāpat Sudraba teju vai debesu panteonā cēlusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet Andris Šķēle aizgūtnēm slavinājis Sudrabu. Vienlaikus Kremļa tautiešu politikas tribūna Viktora Gavrilova dzīvokli Sudraba izvēlējās par savas „patriotiskās” kustības mājvietu, bet ar pašu Gavrilovu draudzīgi iepirkusies Rīgas glaunākajā gastronomā. Abi bijuši arī biznesa partneri. Pirms šīs Saeimas vēlēšanām tika vētīta arī partijas „No sirds Latvijai” kasei, kurā īsā laikā mistiski nez no kurienes ieplūda tūkstošu tūkstoši.

Vairums Latvijas iedzīvotāju jau ir piemirsuši, kāpēc Sudraba savulaik kā valsts kontroliere bija ieguvusi milzīgu tautas popularitāti un diez vai varēs atminēties, ko tik grandiozu Valsts kontrole Sudrabas vadībā izdarījusi valsts labā. Tolaik Sudraba visiem stāstīja, ka valsts pārvalde nestrādā efektīvi, šķērdē līdzekļus un tāpēc mums iet gaužām slikti. Tautai patika un tā rīkoja oligarhu bēres, lamājot Šķēli, Lembergu un Šleseru. Ļaudīm patika Sudrabas teiktais un nepatika oligarhi. Tikai, iespējams, oligarhiem Sudraba patika.

Sudrabas maltīte ar Šleseru

Pirms šīs Saeimas vēlēšanām Sudrabas „No sirds Latvijai” un Šlesera „Vienoti Latvijai” priekšvēlēšanu reklāmas atgādināja gluži vai dvīņus – gan vieni, gan otri klāstīja, cik lielā postā valdošie noveduši valsti un ka tieši viņu partija ir brīnumnūjiņa visu problēmu atrisinājumam.
 
Kaut arī Sudrabas „No sirds Latvijai” formāli nebija saistīta ar Šlesera „Vienoti Latvijai”, abu politiķu apkārtne liecināja par pretējo. Sudrabas atrādīšanās publikai ar savu jaundibināto kustības ideju 2013. gada novembra beigās bija gana skandaloza. Bijusī valsts kontroliere restorānā „Kaļķu vārti” pie pusdienu galda sasauca politikā ietekmīgus vīriešus, lai viņus aicinātu līdzdarboties savā jaundibinātajā kustībā „Latvija – mūsu mājas”. Pie pusdienu galda uzradās arī Šlesers. Pēcāk Sudraba vārgi taisnojās, ka Šlesers atnācis neaicināts, bet ar vēlāk Šlesera pārņemtās partijas vadītāju Mareku Zeltiņu viņa gan vēlējusies pačalot par Latvijas nākotni. Nav izslēgts, ka jau toreiz Sudrabai bija radusies doma, ka varētu sadarboties ar Šleseru. Sudrabas politiskajā jaunveidojumā varētu iekļauties „Vienoti Latvijai”, kuras ne jau vienkāršs ierindas biedrs būtu Šlesers. Tomēr kaut kas abiem kopā neštimmēja, bet varbūt kāda no šīm partijām bija kļuvusi par otras satelītpartiju?

„Ar Sudrabas kundzi mēs satikāmies pirmo reizi un apspriedām situāciju valstī, apmainījāmies ar viedokļiem, jo viņa ir pieņēmusi lēmumu par kustības uzsākšanu, uz ko viņa arī aicina cilvēkus un,tā kā „Vienoti Latvijai” pašreiz ir viena no tādām partijām, kas aktīvi kustās un grib kaut ko darīt Latvijā, tad bija nepieciešams apspriesties, kādā veidā šīs kustības Latvijā nākotnē var sadarboties,” TV3 raidījumam „Nekā Personīga” klāstīja Šlesers.
 
Jāatgādina, ka pirms gadiem sešiem Sudraba ar Šleseru asi konfliktēja. Šlesers valsts kontrolierei publiski pārmeta, ka viņa darbojas „Parex” bankas akcionāru interesēs. Kontroliere iesūdzēja Šleseru tiesā un piedzina no viņa kompensāciju - 5000 latu. Pēc pāris gadiem kara cirvji jau bija norakti.

Sudrabas slavinājumi Lembergam

Tāpat Sudraba nav naidos arī ar citiem oligarhu palamu ieguvušiem vīriem. Pirms sešiem gadiem viņa veltīja glaimojošus vārdus Lembergam, kurš izceļoties ar prasmīgu vadību un saimnieciskumu un var būt labs premjers: „Es redzu daudz ko kopīgu ar Lembergu. Kaut vai skatoties uz to, kā viņš izvēlas savus darbiniekus, var redzēt, ka viņš izvēlas pašus gudrākos, lai pats varētu darīt savu darbu kvalitatīvi. Pat ja kaut kas nav kārtībā, katra problēma tiks atrisināta, jo viss ir iepriekš rūpīgi sagatavots. Tas runā par to, kādu impulsu personālam dod vadītājs”.
 
Pats Lembergs 2012. gadā par toreiz apspriesto Sudrabas iesaistīšanos politikā teica: „Lembergam piekar visādas birkas, viņu vienalga nevar pabāzt zem ūdens. Ar Sudrabu būs daudz grūtāk nekā ar mani. Jau nākamgad sāks mainīties politiskais klimats”.

2011. gadā Sudraba nenoliedza savu vēlmi kļūt par Valsts prezidenti, ja viņu ievēlētu tauta un viņai nav iebildumu, ja Ventspils mērs Aivars Lembergs ieņemtu ministru prezidenta amatu, toreizējā valsts kontroliere sacīja intervijā radio „Baltkom”.

Sudraba vienā komandā ar Šķēli

Savukārt pirms vairāk nekā septiņiem gadiem Sudrabā labu sabiedroto saredzēja Andris Šķēle, kurš izteicās, ka būtu gatavs gan strādāt valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas komandā, gan arī redzēt viņu savā komandā. Tautas partijas dibinātājs Šķēle 2010. gadā apliecināja, ka būtu gatavs darboties Sudrabas, ja viņa sāktu darboties aktīvajā politikā, komandā.

Inguna Sudraba kopā ar nepilsoņu tiesību cīnītāju Gavrilovu

Visnotaļ dīvains ir Sudrabas un krievu kustības aktīvista, Kremļa politikas tribūna Latvijā un cīnītāju par nepilsoņu tiesībām Viktora Gavrilova tandēms. Pirms trim gadiem paparaci viņus pieķēra kopīgi iepērkamies glaunajā pārtikas veikalā „Gastronome”. Pēc iepirkšanās  kopā ar krievu kustības aktīvistu un cīnītāju par nepilsoņu tiesībām Viktoru abi draudzīgi aizgāja no gastronoma ar iepirkumu maisiņiem rokās. Problēma jau nav tā, ka viņi kopīgi vienā veikalā pirka desu un sieru. Stāvēšana kopīgā rindā nav viņu vienīgā tuvība.

Plašu sabiedrības neizpratni radīja fakts, ka Sudrabas dibinātā tautas kustība „No sirds Latvijai” bija reģistrēta Gavrilova dzīvoklī Zolitūdē. Gavrilovs ir zinātnieks, Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks, bijis daudzu krievvalodīgo sabiedrisko organizāciju vadītājs. Kādreiz vadījis Latvijas nepilsoņu kustību par cilvēktiesībām. Krievu kopiena Gavrilovu savulaik deleģējusi kā Latvijas pārstāvi Krievijas Valsts domes tautiešu padomē. Viņš savulaik kādā publikācijā Rīgas krievu laikrakstā „Čas” iestājās „pret valdošo nacionālistu režīmu un kara noziegumos apsūdzēto veterānu tiesāšanu”, bet latviešus saukāja par „titulēto nāciju”.

Gavrilovs bija ne tikai Sudrabas vadītās tautas kustības idejiskais biedrs, bet arī biznesa partneris. 2013. gadā bijusī valsts kontroliere kļuva par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA „MISX”. Sudraba klāstīja, ka uzņēmuma divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju. Jaunās tehnoloģijas atklājējs bija fundamentālās fizikas pārstāvis Gavrilovs.
 
Sudraba, skaidrojot, kāpēc savu radīto tautas kustību reģistrējusi Gavrilova dzīvoklī, teikusi, ka Gavrilovs ir cienījams zinātnieks un nekad nav bijis nelojāls Latvijai. Abi viens otru pazīstot vairāk nekā desmit gadus. Viņi iepazinušies, strādājot pie Eiropas struktūrfondu finansējuma zinātnei. Savukārt Gavrilovs atzinis, ka pats Sudrabai piedāvājis „No sirds Latvijai” reģistrēt savā dzīvoklī.

Dīvainā partijas kase

Ja agrāk Sudraba cītīgi skaitīja naudiņu citu makos, tad pirms šīs Saeimas vēlēšanām sabiedrība gribēja to saskaitīt viņas vadītās partijas maciņā, kurš neticami īsā laikā kļuva vairāk nekā uzblīdis.
 
„No sirds Latvijai” īsā laikā spēja no ziedotājiem savākt teju 300 tūkstošus eiro, liecināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija. Sudrabas partijai pārsvarā lielas naudas summas ziedoja plašākai publikai mazāk zināmi uzņēmēji. Tā īsti arī neviens nevarēja pateikt, kāpēc vairākiem mazpazīstamiem uzņēmējiem uznākusi masveida vēlme īsā laikā „No sirds Latvijai” atvēlēt milzīgas naudas summas.

Tieši neskaidrais sponsoru atbalsts, kas īsi pirms sarakstu Saeimas vēlēšanām iesniegšanas bijis sevišķi dāsns, ir tas, kas meta ēnu uz šo partiju. Sudraba gan norādījusi - viņai nav pamata šaubīties, ka visa saziedotā nauda ir godīgā ceļā nopelnīti līdzekļi.