Bijušais KNAB darbinieks, tagad politiķis Jurašs apgalvo, ka nav noplūdinājis oligarhu sarunas
Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs apgalvo, ka viņš žurnālam "Ir" "oligarhu lietas" sarunas nav noplūdinājis un viņa pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija (JKP) savu popularitāti no sarunu publiskošanas neceļ.
Jurašs teica, ka viņam nav pamata apšaubīt žurnālā publicēto sarunu autentiskumu, taču, ikdienā strādājot KNAB, informācijas daudzums bijis milzīgs, līdz ar to daudz ko neatceras no astoņus gadus seniem notikumiem, kad viņa padotie noklausījās politiķus un uzņēmējus viesnīcā "Rīdzene".
Jurašs apgalvoja, ka viņš žurnālam oligarhu lietas materiālus nav noplūdinājis, lai arī pretējo norāda cilvēki, kas paši bija iesaistīti šajā kriminālprocesā vai ir saistīti ar politiku.
Tāpat bijušais KNAB darbinieks apgalvoja, ka noklausītās sarunas birojā netika slēptas un iepazīšanās ar materiāliem bija stingrā uzraudzībā. "Visa lieta ar materiāliem bija pieejama gan izmeklētājiem, gan prokuratūrai. Ikviens, kurš bija iepazinies ar lietas materiāliem, ir izdarījis atzīmi lietā un par to iespējams pārliecināties. Cik es atceros, tad pirms kriminālprocesa ierosināšanas visi operatīvās lietas materiāli bija nodoti prokuratūrai krimināltiesiskā vērtējuma sniegšanai," piebilda Jurašs.
Runājot kopumā par lietas izbeigšanu, Jurašs atkārtoja jau iepriekš pausto, proti, jau no paša sākuma no prokuratūras puses likti šķēršļi lietas veiksmīgai izmeklēšanai. Drīz vien prokuratūrai pievienojās toreizējā KNAB vadība ar Jaroslavu Streļčenoku priekšgalā, jo tieši Streļčenoks, vēršoties pret darbiniekiem, sāka iznīcināt KNAB apkarošanas bloka komandu.
"Jau no paša sākuma bija noraidoša attieksme pret šo procesu. Faktiski tika likti šķēršļi lietas veiksmīgai izmeklēšanai. Ja KNAB būtu rīcībspējīgs un tobrīd amatu ieņemtu cits ģenerālprokurors, kurš ir ieinteresēts rezultātos, tad izmeklēšanas rezultāts noteikti būtu citāds. Tomēr es joprojām uzskatu, ka, neskatoties uz liktajiem šķēršļiem, atsevišķās epizodes bija pilns pamats uzrādīt apsūdzības un tās nodot vērtēšanai tiesā," norādīja Jurašs.
Bijusī KNAB amatpersona akcentēja, ka citās apjomīgās krimināllietās KNAB saņēma pilnu prokuratūras atbalstu. Šāds atbalsts saņemts, piemēram, "Latvenergo" un "Daimler" lietās.
Lai arī tā dēvētās oligarhu lietas uzraugošais prokurors Māris Leja iepriekš paziņojis, ka galvenie pierādījumi lietā balstījās uz viesnīcā noklausītajām sarunām, Jurašs norādīja, ka pastāvēja arī citi kratīšanās izņemtie pierādījumi. "Eksistē noziegumu veidi, kuru pierādīšanai sarunu ieraksti ir pats svarīgākais pierādījums, piemēram, kukuļa pieprasīšana vai kukuļa piedāvājuma pieņemšana," piebilda Jurašs.
JKP, kas par galveno mērķi izvirzījusi korupcijas apkarošanu, saistībā ar publiskotajām "oligarhu lietas" sarunām ir iesniegusi pieteikumu Rīgas domē par tautas sapulces organizēšanu par tiesiskumu 13.jūlijā laukumā pie Rīgas pils. Jurašs uzskata, ka viņa pārstāvētā partija sarunu publiskošanu neizmanto savas popularitātes celšanai.
"Mēs vienkārši dodam iespēju pašai sabiedrībai rīkoties aktīvāk un, piesakot sapulci, esam sabiedrībai radījuši platformu tam, lai Valsts prezidents rīkotos. Negribu runāt par lētu populismu, jo mums patiešām rūp, kas notiek valstī ar tiesiskumu. Latvijā neieradīsies "zaļie cilvēciņi", bet mani nepamet sajūta, ka atsevišķu cilvēku dēļ mēs varam pazaudēt Latvijas valsti. Sarunu publiskošana ir sabiedrības interesēs. Iespējams, šī "oligarhu lieta" visprecīzāk ataino, kā Latvijā tiek veidota politika. Tajā pašā laikā es varu no savas pieredzes apgalvot, ka KNAB bija izmeklēšanā citas lietas, kur noklausīto sarunu saturs ir ne mazāk šokējošs," uzsvēra Jurašs.
Jurašs sola ar interesi sekot tam, kā tagad rīkosies ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un KNAB, lai gan neviens "īsti nezina, kā rīkoties šādā situācijā".
Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess prokuratūrā un KNAB tika izbeigts.
