LTV pārmet žurnālam "Ir" žurnālistikas standartu neievērošanu
Atmaskojot oligarhus, žurnāls "Ir" nedeva iespēju izteikties visām tā dēvēto "Rīdzenes sarunu" publikācijā minētajām personām, kā to paredz žurnālistikas standarti, par šādu Latvijas Televīzijas (LTV) viedokli aģentūru LETA informēja tās pārstāvis Edgars Lākutis.
Paziņojumā LTV pauž atbalstu tādu publikāciju veidošanai un publicēšanai, kādu ar "Rīdzenes sarunām" veidojis žurnāls "Ir", uzskatot, ka sabiedrībai ir pilnas tiesības zināt Latvijas politikas veidošanas aizkulises, kā arī iespējamos likuma pārkāpumus. "Ja LTV Ziņu dienesta rīcībā būtu šīs noklausītās telefona sarunas, tad tās tiktu publicētas," teikts paziņojumā.
Vienlaikus LTV uzskata, ka "oligarhu slepeno sarunu" publikāciju veidošanā ir jāievēro elementārs žurnālistikas standarts, kas nosaka, ka ikvienam žurnālistam Latvijā ir jādod iespēja izteikties visām publikācijā minētām personām, it sevišķi, ja uz šīs personas profesionālo darbību ar publikācijas saturu tiek mesta šaubu ēna.
"Šajā gadījumā rakstā "Preses kastrēšana" vairākkārt tiek pieminēta gan LTV, gan tās darbinieki, taču raksta autore Indra Sprance ne reizi nav ne prasījusi, ne arī atspoguļojusi LTV un tās žurnālistu viedokli. Turklāt, kā secinām, šī rīcība bijusi selektīva, jo citā publikācijā, kurā, piemēram, "oligarhu sarunās" pieminēts pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), viņa viedoklis no žurnālistes puses gan ir prasīts," uzsvēra LTV.
Televīzijas pārstāvji atgādina, ka viens no žurnālā "Ir" publiskotajiem sarunu fragmentiem, kuru atspēko LTV, satur izteikumus par toreizējiem LTV žurnālistiem Arni Krauzi un Ilzi Naglu, kā arī LTV Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni. Sarunas laikā tās dalībnieki norādīja, ka jāatbrīvo Krauze, kurš "mūžīgi tekstos kaut ko pats pielabojot", kā arī tas, ka LTV žurnāliste Ilze Nagla esot draugos ar bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieci, politiķi Jutu Strīķi (JKP), piebilstot, ka Elksnei abi žurnālisti būtu jāpieskata.
LTV norāda, ka iepriekšminētajiem apgalvojumiem nav saistības ar faktisko LTV Ziņu dienesta profesionālo žurnālistiku, kas nekādā gadījumā neparedz ne pasūtījumu sižetu veidošanu, ne angažētus viedokļus, ne iejaukšanos Ziņu dienesta satura veidošanā. "To nosaka gan LTV Ētikas kodekss, gan arī reālā LTV Ziņu dienesta darbība ikdienā, un to var apliecināt ikviens LTV Ziņu dienesta žurnālists," pausts LTV paziņojumā.
Tāpat LTV noraida bijušā politiķa, uzņēmēja Aināra Šlesera pausto, kurš sarunu laikā norādīja, ka ar LTV Ziņu dienesta žurnālisti Madaru Līcīti iespējams sarunāt sev glaimojošu sižetu izveidi. "Pašreizējo LTV Ziņu dienesta darbinieku – Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas pieminēšana publikācijā šādā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrētas rīcības un nav bijusi neviena konkrēta publikācija, kas šādu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu," uzsver LTV.
Vienlaikus LTV piebilst, ka "Ir" žurnālistes, kura ir atbildīga par "Rīdzenes sarunu" publikāciju, uzdevums bija iegūt Elksnes, Līcītes un Naglas viedokļus.
LTV arī noraida publikācijā pausto, ka sarunu laikā Šlesera uzskaitīto mediju vidū valda pilnīgs klusums par "Rīdzenes sarunām" vai ka tās pieminētas tikai garāmejot. LTV ieskatā Sprances publikācijā paustajai cēloņu sakarībai nav nekāda pamatojuma. Turklāt, pēc LTV paustā, tā ir matemātiski neprecīza.
Paziņojumā LTV uzsver, ka LTV Ziņu dienests darbojas neatkarīgi no tā, ko publicē vai nepublicē žurnāls "Ir" un citi Latvijas mediji, izvērtējot publicēto faktu kopumu un patstāvīgi pieņemot lēmumu, kādiem tematiem pievērst uzmanību. "Oligarhu noklausītām sarunām, kas ir bijušas LTV rīcībā, raidījums "De facto" pievērsās jau 2011.gadā, tātad apliecinot, ka šis temats LTV Ziņu dienesta dienaskārtībā ir būtisks," skaidro LTV.
Ņemot vērā iepriekšminēto, LTV norāda, ka tās rīcībā nav žurnāla "Ir" publicētās "oligarhu sarunas", kas ir pats izejmateriāls. Savukārt, lai veidotu sižetus par tām, balstoties tikai uz "Ir" publikācijām, nepieciešams laiks to pārbaudei, lai nepieļautu tās žurnālistikas kļūdas, ko ar savām publikācijām pieļāvis žurnāls "Ir". "Te jāatzīmē, ka arī šogad, pavasarī raidījums "De facto" analizēja, kāpēc un cik pamatoti ir izbeigti kriminālprocesi, kas izriet no šīm sarunām, vēlreiz apliecinot, ka tas ir svarīgi," uzsver LTV.
Tāpat LTV skaidro, ka arī pirms pašvaldību vēlēšanām tā veltījusi divus "Aizliegtā paņēmiena" raidījumus, piemēram, par to, kā Aivars Lembergs un citas amatpersonas "dancina" medijus un tādā veidā ar mediju starpniecību realizē vai cenšas realizēt savu varu.
Vienlaikus LTV atgādina, ka īsi pēc žurnāla "Ir" pēdējā materiāla publicēšanas, neraugoties uz raidījuma "Tieša runa" atvaļinājuma laiku, LTV Ziņu dienests pieņēma lēmumu otrdien, 4.jūlijā, LTV ēterā translēt raidījuma "Tieša runa" speciālizlaidumu, kas būs veltīts tieši šīm publikācijām un tematam.
Pēc LTV paustā, televīzija un tās Ziņu dienests arī turpmāk strādās saskaņā ar augsti profesionālas un godīgas žurnālistikas pamatprincipiem. "Vienlaikus aicinām arī žurnālu "Ir" koleģiāli dalīties ar tā rīcībā esošām telefonsarunu atšifrējumiem, lai, balstoties uz tiem, varam pilnvērtīgāk analizēt Latvijas politikas aizkulises un notikumus pirms aptuveni pieciem gadiem," teikts LTV paziņojumā.
Žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele aģentūrai LETA pagaidām atteicās sniegt viedokli par LTV pausto, norādot, ka nevēlas komentēt katru sīkumu.
Kā ziņots, noklausītās "Rīdzenes sarunas" atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, raksta žurnāls "Ir", kas ceturtdien publicējis vēl daļu sarunu atšifrējumu, kas esot iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt".
Sarunās Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") un bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers rosina apvienot sabiedriskos medijus un izveidot vienotu komandu, kurā neatrastos viņiem nesimpātiski indivīdi.
"Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī neatrisinājām... Ko es uzreiz teicu - ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika," pēc 10.Saeimas vēlēšanām Šleseram teicis Lembergs. Šajās vēlēšanās Šlesera un Andra Šķēles apvienība "Par labu Latviju" ieguva astoņas vietas. "Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām - ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili," sacījis Šlesers.
"Katru dienu, b***, skalo smadzenes," pēc 10.Saeimas vēlēšanām šādi Lembergs esot rezumējis situāciju sabiedriskajos medijos. Šlesers piedāvājis risinājumu pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. "Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība," viņš teicis.
Kā raksta "Ir", šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš - "Vienotība", Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi - "uzliks ķepu apvienotajam medijam".
