Pēdas no Slokā degušās plastmasas ved uz Skandināviju

Kopumā SIA "Prima M" teritorijā Slokā, Ventspils šosejā 47, bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu. Ugunsgrēks izcēlās 18. jūnijā, un melno dūmu mutulis bija tik liels, ka to varēja redzēt Rīgā. Liesmas izdevās nodzēst pēc vairāk nekā 12 stundām, kopējā degšanas platība bija 1,2 hektāri.

Nelegāls bizness

Šī nav bijusi izgāztuve, atkritumi bija šķiroti un esot uzglabāti pārstrādei, taču firmai nebija vajadzīgās licences, tātad šis bijis nelegāls bizness.

Valsts vides dienests (VVD) pieprasījis Zviedrijas vides aģentūrai sniegt informāciju par iespējamiem saskaņojumiem atkritumu pārvešanai uz Latviju. “Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai neesam trešās pasaules valsts, uz kuru no attīstītajām valstīm tiek vesti atkritumi apglabāšanai,” Latvijas Radio paudusi dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa teic, ka nav skaidri zināms, kas tiktu darīts ar šiem atkritumiem, ja nebūtu izcēlies ugunsgrēks. Izdarīt secinājumus traucē komersantu un pārvadātāju sniegtā pretrunīgā informācija.

Glabātava bijusi nomaskēta

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā taujāta, kāpēc dienests laikus neuzzināja par šādu atkritumu glabātavu, Koļegova skaidrojusi, ka objekts no trim pusēm bija maskēts ar zaļas krāsas materiālu, tāpēc, braucot pa šoseju, to nebijis iespējams ieraudzīt. Arī pārvadātāju kravas bija pārklātas ar šādu materiālu.

Pēc satelīta novērojumu analīzes VVD secinājis, ka atkritumu ievešana sākta pērn septembrī. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja.  Tiesa to atstāja negrozītu, tikai termiņš bija pagarināts līdz 24. jūlijam.

Jūrmalas dome pieķer pretrunās

“Šis ir izņēmums. Vienīgais gadījums, kad uzzināts par nelegālu atkritumu ievešanu un uzglabāšanu. Nesaskatām nepieciešamību uzlabot normatīvos aktus. Bija iedarbināti piespiešanas mehānismi, lai atkritumus izvestu uz citu valsti, pārstrādātu vai arī apraktu Getliņos. Bet rīcība būtu,” uzsver Koļegova.

Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite pauž, ka VVD informācija par atkritumu uzglabāšanu bijusi jau pērn jūlijā, par ko liecina kāda jūrmalnieka sūdzība un sarakste ar pašvaldību. Turklāt Jūrmalas pašvaldības policija apsekoja teritoriju, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un augustā sniedza atbildi VVD.

Nesargāja, jo nebija ko zagt

Prima M valde uzskata, ka ugunsnelaimes iemesls visdrīzāk ir tīša dedzināšana. Firma uzskata, ka tie nebija atkritumi, bet gan otrreizējās izejvielas – sašķiroti polimēri. Saskaņā ar Eiropas likumdošanu neesot nepieciešama atļauja otrreizējo izejvielu glabāšanai un šķirošanai.

Teritorija nav bijusi ne apdrošināta, ne apsargāta, jo “nebija ko zagt”. 2011. gadā reģistrētā "Prima M" pieder SIA "SO Trust", kuras vienīgais īpašnieks ir Oļegs Sokolovs.

Laimīgā kārtā vējš dūmus izkliedēja, tie pacēlās atmosfēras augšējos slāņos. Ugunsgrēka ilglaicīgo ietekmi uz cilvēku veselību pašlaik var novērtēt tikai teorētiski, uzskata Veselības inspekcija, mierinot, ka dzeramā ūdens kvalitāte nav apdraudēta.
Tomēr ir skaidrs, ka “šādos degšanas procesos izdalās vesela buķete gan neorganisko, gan organisko ķīmisko vielu, no kurām ilglaicīgā perspektīvā par bīstamākajām tiek atzīti dioksīni un furāni, kuri var uzkrāties barības ķēdēs un šādā veidā ar pārtiku nonākt cilvēku organismā”.