Lielākajai daļai cilvēku neizdosies pensionēties 65 gadu vecumā. Kāpēc tas kļūst nereāli?

Cilvēki dzīvo arvien ilgāk gan pasaulē, gan Latvijā. Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, vidējais mūža ilgums Latvijā gada laikā palielinājies par 1,3 gadiem. Šī tendence ir vērojama ne pirmo gadu un tās turpinājums tiek prognozēts arī nākotnē. Tāpat dzīves dārdzība turpina pieaugt visas pasaules mērogā. Mēs katru dienu dzirdam par inflācijas dinamiku, un katrs no mums to praktiski izjūt. Ja mēs paskatāmies uz salīdzinoši neseno pagātni un salīdzinām patēriņa preču cenas Latvijā 2015. gada februārī ar šo pašu mēnesi šogad, tad pēc CSP datiem tās bija par 43,4% augstākas.

Ņemot vērā visus šos faktorus, ir skaidrs, ka jautājums par pensijas vecuma standartu neizbēgami tiks risināts globālā līmenī. Līdz šim attīstītajās valstīs pensionēšanās vecums 65 gadi tika uzskatīts par "biļeti" ilgai atpūtai. Tomēr arvien vairāk faktoru norāda, ka ideja beigt aktīvās darba gaitas, sasniedzot 65 gadus (Latvijā - 64 gadus un 9 mēnešus), vairs neizskatās reāla. Tam sāk pievienoties arī vadošie eksperti šajā jomā.

Vai mūsdienu pasaulē 65 gadu vecumā vispār ir iespējams pensionēties?

No 2000. līdz 2019. gadam paredzamais mūža ilgums pasaulē palielinājies no 67 līdz 73 gadiem. ANO prognozē, ka līdz 2050. gadam katrs sestais planētas iedzīvotājs sasniegs vismaz 65 gadus. Daudzās valstīs, turpinoties iedzīvotāju novecošanās tendencei, būs vērojama situācija, kad aktīvās darba gaitas noslēdz vairāk cilvēku, nekā uzsāk. Tāpat Latvijā uz to norāda ne pārāk pozitīvie dzimstības rādītāji, ko apliecina arī kopējā dzimstības koeficienta samazināšanās.

Šā gada martā ikgadējais pārskats investoriem no pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja "BlackRock" kļuva par vienu no šādiem trauksmes signāliem. "BlackRock" vadītājs Lerijs Finks (Larry Fink) brīdināja, ka lielākajai daļai cilvēku neizdosies pensionēties 65 gadu vecumā. Viņš norādīja uz trim galvenajiem faktoriem. Pirmais no tiem - gaidāmā mūža ilguma palielināšana pasaulē tuvākajos gados. Otrs faktors - spiediena pieaugums uz attīstīto valstu sociālajiem budžetiem (pabalstu saņēmēju kļūst arvien vairāk, bet iemaksu veicēju - arvien mazāk). Trešais faktors - regulāra dzīves sadārdzināšanās.

Analizējot sabiedriskās bažas un vietējās tendences, var secināt: ja pēdējo 30 gadu laikā pensionēšanās 64-65 gadu vecumā ir bijusi finansiāli pamatota un varēja ar to rēķināties, nākamajos trīsdesmit gados mēs būsim liecinieki tam, ka cilvēki strādās arvien ilgāk - visticamāk līdz 75 gadiem.

Vai esošais pensijas vecuma slieksnis ir piemērots ilgākai dzīvei?

Patiesībā jau tagad ir diezgan sarežģīti atrast iemeslus, kāpēc pensijas vecums tika noteikts tieši 64-65 gadu vecumā. Lai gan daudzi cilvēki tiešām bauda pensiju šajā vecumā, daudzi turpina strādāt.

Piemēram, ASV bāzes sociālā apdrošināšana nodokļu maksātājiem ir pieejama no 65 gadu vecuma, taču pilnu pensiju paketi var sākt saņemt no 67 gadu vecuma. Aptuveni tādā pašā vecumā valsts garantētās pensijas kļūst pieejamas arī Lielbritānijas iedzīvotājiem. Kad šīs programmas tika ieviestas 20. gadsimta vidū, cilvēku paredzamais dzīves ilgums bija daudz īsāks nekā tagad. Piemēram, Lielbritānijā tie bija 66 gadi vīriešiem un 71 gads sievietēm. Tādējādi tobrīd Lielbritānijas pilsoņi vidēji pensijās pavadīja 8-10% no sava kopējā mūža ilguma. Situācija Latvijā bija apmēram tāda pati. Tomēr mūsdienās arvien vairāk cilvēku ne tikai nodzīvo līdz 80 un vairāk gadiem, bet arī paliek labā fiziskā un garīgā formā.

Jāatzīst, ka šīs sociālās programmas nebija domātas pensiju izmaksu nodrošināšanai 80 un 90 gadus veciem cilvēkiem. Ne Latvijā, ne citās aplūkotajās valstīs tās līdz šim nav piedzīvojušas būtiskas izmaiņas, kas ņemtu vērā realitāti un tendences.

Palielinās uzkrājumu loma

Arvien vairāk topošo pensionāru izmanto dažādas uzkrājošo pensiju shēmas, kas paredzētas, lai nodrošinātu adekvātu investīciju ienesīgumu. Tomēr daudziem cilvēkiem vai nu nav šādu uzkrājumu, vai arī tie ir nepietiekami. Turklāt dzīves dārdzība regulāri samazina uzkrājumu pirktspēju. Tas liek ieguldīt naudu potenciāli ienesīgos finanšu instrumentos, investīcijās, kas atmaksājas ilgtermiņā, pēc 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Vēl viena aktuāla tendence ir tā, ka vidēji arvien mazāk kapitāla paliek mantojumā nākamajām paaudzēm. Līdz šim finanšu kapitāls bieži tika nodots no vecvecākiem pie vecākiem un pēc tam no vecākiem pie bērniem. Tagad gan Latvijā, gan citās valstīs varam novērot pretēju tendenci - arvien biežāk jaunā paaudze rūpējas par saviem vecākiem un vecvecākiem. Tas tikai pastiprina prognozi, ka arvien vairāk cilvēku turpinās aktīvas darba gaitas pat pēc 65 gadu sasniegšanas.

Runājot par pensionēšanās finansiālajiem aspektiem, pietiekamu uzkrājumu loma būs lielāka nekā jebkad. Ekspertu konsenss ir nenoliedzams - bez ierastajiem izdevumiem nepieciešami uzkrājumi vaļaspriekam un izklaidei (jo brīvā laika daļa strauji palielināsies pēc aktīva darba beigām), kā arī veselības aprūpei, kas kļūst arvien mazāk pieejama un dārga. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējais veselības aprūpes cenu līmenis Latvijā gada laikā pieaudzis par 6,7%, un nav pamata uzskatīt, ka izaugsme apstāsies. Tāpēc jauniešiem ieteicams sākt investēt naudu pēc iespējas ātrāk potenciāli ienesīgos instrumentos, kas sola ilgtermiņa peļņu. Jau tagad droši var teikt, ka viņiem 75 gadi būs "jaunie 64/65 gadi".

Rakstā izmantoti materiāli no BBC un stat.gov.lv vietnēm.