LLU - izglītība ar pievienoto vērtību jeb tas, ko neredzam augstākās izglītības diplomā
Katrs universitātes absolvents izlaidumā saņem augstākās izglītības diplomu, kas apliecina viņa izglītību, kvalifikāciju un kompetences izvēlētajā studiju virzienā. Turklāt apliecinājums ir visai precīzs – diploma pielikumā redzami visi iegūtie vērtējumi katrā studiju kursā vairāku gadu garumā.
Taču šie skaitļi pāris lapaspusēs nebūt neataino visu, ko viens students var iegūt studiju laikā. Ne velti Latvijas Labākajā universitātē (tautā zināma arī kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)) tiek uzskatīts, ka ikviens studējošais iegūst izglītību ar pievienoto vērtību jeb zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kuras veido viņu ne tikai par labāku profesionāli, bet, galvenokārt, labāku cilvēku. Kas ir tās prasmes, kuras paliek ārpus diploma vāciņiem?
Prasme „rakt” dziļi jeb „zinātnes lāpsta” noder arī studentiem
Zinātne ir noderīga lieta dažādās dzīves situācijās un laikos, taču visvairāk tā „audzina” pašu cilvēku un attīsta viņa domāšanu. LLU mazo studentu grupu dēļ mācībspēki spēj veltīt laiku katram studentam un kļūt par viņu padomdevēju, sperot pirmos soļus pētniecībā. Iespējams, „lielā zinātne” sākumā ir studentam tik tāla kā Mēness, bet pētniecības „izmēģinājums” ļauj saprast, cik daudz jaunu zināšanu ir atrodamas, ja vien tiek pārvarēts cilvēkam dabiski piemītošais slinkums un sākas „rakšanas” darbi bibliotēkā vai mācību laboratorijās. Mūsu mācībspēki spēj atrast katram studentam piemērotu „lāpstu” – tik vajag uzjautāt pēc tās.
Absolvējot augstskolu, par zinātniekiem kļūst tikai aptuveni 1% no visiem studentiem, taču, kas vienreiz iemācījies „rakt”, nekad neuzticēsies virspusējai informācijai un vienmēr „izraks” patiesību jebkurā darba vidē.
Prasme uzvarēt un zaudēt jeb sports ir daudz kas vairāk
Uzvaras un zaudējumi ir katra sportista ikdiena, taču prasmi uzvarēt un prasmi zaudēt būtu jāapgūst ikvienam – inženierim, pedagogam vai lauksaimniekam. LLU nav sporta universitāte. Tajā pat ar lupu meklējot nav atrodamas ar fiziskajām aktivitātēm saistītas studiju programmas vai zinātnieku pētnieciskās intereses. Bet, piedaloties Baltijas jūras valstu studentu sporta spēlēs SELL, universitātes dalībnieku komanda ir tikpat liela kā sporta novirziena augstskolām.
Kā tas ir iespējams? Tā ir viena no retajām augstskolām, kurā sporta nodarbības ir obligātas visiem pilna laika studējošajiem. Turklāt jau no pirmās studiju dienas ikvienam studentam ir iespēja startēt universitātes dažādo sporta veidu izlasēs. Kopumā ir pārstāvēti aptuveni 20 sporta veidi, no kuriem elitārākais ir jātnieku sports.
Veselā miesā vesels gars! Sporta aktivitātes mūsu studentiem dod to, ko nespēj neviena lekcija – labu veselību, prasmi pārvarēt sevi un sasniegt mērķi, prasmi uzvarēt un arī zaudēt, disciplīnu un fizisko izturību.
Prasme iedvesmot citus jeb dziedāt un dejot jāmācās ikvienam vadītājam
Tādas „augstās mākslas” kā dziedāšana, dejošana un teātra spēlēšana iepriekšējos gadsimtos bija aristokrātu nodarbes. Turklāt ne tikai izklaidēšanās, bet arī izglītošanās nolūkos – attīstot prasmi uzstāties, izskatīties cēli, nostādīt balsi un būt elastīgam, iejūtoties dažādās lomās. Mūsdienās bieži vien tiek runāts, ka ir daži cilvēki, kuriem piemīt harizma un prasme iedvesmot citus un ka tieši šādi cilvēki valda pār pasauli. Tad ņemiet vērā, ka šādu cilvēku „veiksmes” atslēga meklējama vien pāris gadsimtu atpakaļ – jau minētajās aristokrātu izklaidēs.
Tādējādi LLU mērķtiecīgi ir saglabājusi studentu koru, deju kolektīvu un teātra tradīcijas, kas palīdz studējošajiem attīstīt savu publisko tēlu un izkopt prasmi iedvesmot citus, motivēt tos un pārliecināt. Ne velti tiek uzskatīts, ka 50% pūles no katra darba ir tā darīšana, bet otri 50% - veids, kā sasniegtais rezultāts tiek pasniegts. Līdz ar to mūsu dziedošajiem inženieriem, dejojošajām pārtikas tehnoloģēm un teātri spēlējošajiem veterinārārstiem ir daudz vieglāk vadīt tehnisko speciālistu komandu uzņēmumā, aizstāvēt jaunas receptūras izstrādi un izskaidrot govju ganāmpulka īpašniekam īstenotās ārstniecības pieejas.
Prasme „būt pārmaiņu virzītājam” jeb mazas valsts vadīšana
Lekciju plānojums haotisks, studiju materiāli nav pietiekamā daudzumā, profesori neizskaidro visas teorijas, prakses ir par maz vai dienesta viesnīcās gulta pārāk cieta? Šie visi ir jautājumi, kurus augstskolā palīdz atrisināt studenti, ja vien piedalās to risināšanā. LLU studenti savulaik jau to ir izdarījuši un turpina sadarbībā ar universitātes darbiniekiem uzlabot savu studiju vidi. Turklāt iesaistoties Studējošo pašpārvaldes darbībā izmaiņas studiju vidē iespējams panākt daudz plašākā mērogā, ne tikai savā studiju kursā vai dienesta viesnīcas istabiņā.
Studējošo pašpārvalde ir studenta iespēja praktizēt „mazas valsts” vadīšanu un procesu organizāciju. Ja vien kādam ir sapnis kļūt par pašvaldības, uzņēmuma, Saeimas vadītāju vai pat valsts prezidentu, tad labāku vadības skolu par LLU Studējošo pašpārvaldi neatrast. Apgūsiet visas vadītāja prasmes – sākot ar krēslu novākšanu vai traktora izvešanu pēc Studentu dienas svētkiem līdz pat pasākumu vadīšanai, uzrunu rakstīšanai un Saeimas lēmumu ietekmēšanai.
Prasme saprast atšķirīgo jeb katrs redz pasauli caur vairākām brillēm
Būt LLU nozīmē būt astoņās dažādās pasaulēs. Universitāti veido astoņas fakultātes, no kurām katra atstāj „savus nospiedumus” studentu domāšanā un „uzliek citas brilles”. Ne velti profesori stāsta, ka, uzdodot veikt novērojumu kādā parkā, katras fakultātes jaunie studenti atgriežas ar citiem rezultātiem – vieni ir novērtējuši koku stāvokli, citi zālāju daudzveidību, bet vēl citi raksturojuši sastaptos cilvēkus, infrastruktūras stāvokli, ainavas specifiku, automašīnu markas un dzīvniekus. Bet jo ilgāks ir studiju laiks, jo vairāk ekonomisti iepazīst programmētāju domāšanu, lauksaimnieki saprot pārtikas tehnologus vai enerģētiķi - kokapstrādes inženierus. Tādējādi iemācās redzēt pasauli „caur dažādām brillēm”.
LLU ir dzīva starpdisciplinārā vide pat dienesta viesnīcās, kā rezultātā ikvienam vismaz sadzīves līmenī rodas izpratne par dažādu specialitāšu studentiem, viņu studijām, mājas darbiem un eksāmeniem. Tāpēc darba devēji jau sen vairs nebrīnās, ka LLU absolvents, kurš formāli nav studējis lauksaimniecību, pārzina to vai vides speciālists, kurš formāli nav studējis statistiku, neapjūk tās aprēķinos. Turklāt ja vēl izdodas dzīvot kaimiņos ārvalstu studentiem, tad ir iespēja uzvilkt arī „starpkultūru brilles”.
Vai tavai iegūtajai izglītībai būs pievienotā vērtība? Tas atkarīgs no paša un vēlmes pēc fizikas, ķīmijas, ģeodēzijas, matemātikas, ekonomikas, filozofijas un anatomijas lekcijām „studēt otrajā maiņā” Studējošo pašpārvaldē, korī, deju kolektīvā, teātrī, sporta zālē, mācību laboratorijās vai bibliotēkā.
LLU – vieta, kur top veiksmīgas karjeras!
Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti
