Skolotāja Hiršsone sarūgtināta: "Ceļot nodokli, Latvijas valsts aplaupa savus iedzīvotājus"
Saeimā trešdien sāk vērtēt kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, ko ierosināja skolotāja Liāna Hiršsone. Viņa uzsver, ka ceļot NĪN, mūsu politiķi un ministriju ierēdņi pārvērtušies par varmākām, kuri veic genocīdu pret savu tautu.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka rīdzinieces, skolotājas Liānas Hiršsones veiktie aprēķini par NĪN dažādās Eiropas Savienības valsts, pirms teju diviem mēnešiem sabiedrībā izraisīja plašu sašutuma vētru. Izrādījās, ka Latvijā ir visaugstākā nodokļa likme iedzīvotāja vienīgajam mājoklim. Piemēram, Hiršsones īpašumam – vienstāva ekonomiskā tipa privātmājai - Rīgā, Mazā Piena iela 5, NĪN desmit gadu laikā pieauga 26 reizes: no 40 eiro 2006. gadā līdz 1040 eiro šogad. Sieviete ar savu 420 eiro lielo skolotājas algu to nevar nomaksāt. Viņa bija viena no daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kura saskārās ar milzīgo, nenomaksājamo NĪN. Īsā laikā portālā manabalss.lv tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, lai iedzīvotāju vienīgo mājokli atbrīvotu no NĪN, kā tas ir daudzās ES valstīs. 11. maijā šo ierosinājumu sāka skatīt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
„Ierēdņi un varas partijas apmaldījušās starp dažādiem nodokļiem”
Par to, kāpēc būtu jāpārskata NĪN aprēķina likmes, Hiršsone Kasjauns.lv pastāstīja:
„Pašreizējā NĪN sistēma ir ar klaju konfiscējošu būtību. Tieši tādēļ esmu veidojusi iniciatīvu portālā manabalss.lv un nu jau vairāk nekā pusgadu strādājusi, lai šī netaisnība tiktu labota. Pēc plašākām sarunām ar dažādu partiju politiķiem, skaidrs ir kļuvis viens - ierēdņi un varas partijas ir apmaldījušās starp diviem neatkarīgiem nodokļiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un NĪN, kas citās valstīs sasaistīti netiek.
Atbildīgo ministriju dedzīgā vēlme NĪN progresivitāti sasaistīt ar IIN maksājumiem neatbilst ES valstu praksei un ir pretrunā ar vispārēju loģiku. IIN progresivitāte ierasti tiek panākta ar principu, ka tie, kam ienākumi ir augstāki, maksā lielākus nodokļus, savukārt NĪN progresivitāte ir atkarīga tikai no īpašuma izmantošanas veida - attiecīgi, vai tas ir pelnošs vai nē. Līdz ar to tiek panākts taisnīguma princips, jo īpašumi, kas tiek izmantoti saimnieciskajai darbībai, intensīvāk patērē pašvaldības infrastruktūru. Ražotnes, tirdzniecības centri maksā lielāku NĪN, savukārt iedzīvotāji ir atbrīvot no NĪN, jo tie pašvaldību budžetus veido ar saviem IIN maksājumiem.
Finanšu ministrijas pārstāvja Alekša Jarocka apgalvojums, ka NĪN nodokļa mērķis ir īrnieki, ir patiesi mulsinošs un vien atspoguļo to, ka ministrijā izpratne par reālo situāciju ir zema. Pašlaik nodokli maksā tieši izīrētājs, nevis īrnieki. Pamatojoties uz šādu loģiku, par negodīgu var uzskatīt jebkuru nodokli, ar kuru tiek aplikta komercdarbība - pat PVN, jo beigās taču to atmaksā patērētājs.
Pretnostatot iedzīvotājus, kas dzīvo mazģimeņu mājās, ar tiem, kas dzīvo īres namos, Finanšu ministrijai jāņem vērā tas, ka liela daļa īres dzīvokļus izmanto par mājokli vien darba dienās, bet brīvdienās atgriežas savos piepilsētas vai citu pilsētu īpašumos. Šāda Latvijas iedzīvotāju pretnostatīšana ir nekorekta un aplama”.
„Latvijas valsts aplaupa savus iedzīvotājus”
„Iniciatīvā piedāvātā un citu Eiropas valstu piemērotā NĪN politika nekādā veidā nav vērsta pret īrniekiem. Tās mērķgrupa ir īpašnieks, kas no komercdarbības savā īpašumā gūst peļņu. NĪN būtu jāattiecas vien uz saimniecisko darbību - tā būtu taisnīga sistēma pret visiem iedzīvotājiem.
Mūsu valstī pašlaik realizētā politika, kurā iespējama vienīgā mājokļa konfiskācija, ir salīdzināma tikai ar autoritāriem režīmiem un neliecina par to, ka dzīvojam 21. gadsimta ES dalībvalstī, kas mērķē uz iekļūšanu OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija). Arī padomju gados ar tolaik izstrādāto likumu palīdzību īpašumi tika konfiscēti, bet īpašnieki - izsūtīti.
Ministrijas un to ierēdņi nekautrējas manipulēt ar skaitļiem. Tiek apgalvots, ka Latvijas iedzīvotāji maksā mazāko NĪN pret iekšzemes kopprodukti (IKP) Eiropas valstu vidū. Uz tā pamata tiek konstruēts apgalvojums par nepieciešamību NĪN likmes paaugstināt. Tā ir paradoksāla situācija. Paradoksāla, jo neviena Eiropas valsts nespēj sacensties ar to, cik Latvija iekasē no iedzīvotājiem ar vienīgo mājokli. Tas vien norāda, ka pašreizējā politika ir greiza, bet apgalvojuma autori nekompetenti.
Latvija ir vienīgā (!) demokrātiskā valsts, kas nevis nodrošina iedzīvotāju īpašumtiesības un to neaizskaramību, bet ar nodokļu sistēmas palīdzību konfiscē vienīgos mājokļus. No 2013. līdz 2015. gadam vien atsavināti vairāk nekā 182 000 (!) Latvijas iedzīvotājiem piederošo īpašumu. Latvijas valsts ir pārvērtusies no īpašumtiesību aizstāvja par varmāku, kas aplaupa savus iedzīvotājus. Šo netaisnību var apturēt vienīgi NĪN atcelšana vienīgajam īpašumam”.