Rīgā apskatāma Latvijas krišnaītu celmlauža gleznu izstāde
Peldošajā mākslas galerijā „Noass” Rīgā (uz AB dambja iepretim viesnīcai „Daugava” Pārdaugavas pusē) skatāma savdabīgā un talantīgā mākslinieka Mihaila Ramusa (1955-2010) piemiņas izstāde. Viņš pazīstams ne tikai kā gleznotājs ar unikālu rokrakstu, bet arī kā Krišnas apziņas kustības iedibinātājs Latvijā.
Mihails Ramuss vēl tālajā padomju laikā izcēlās ar savu brīvdomību un pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū kopā ar sievu Ainu Zariņu bija Krišna apziņas kustības iedibinātāji Latvijā. Vēl tad, kad cilvēku apziņu centās kontrolēt čeka un milicija, viņi sirds vadīti devās Rīgas ielās un ar „Harē Krišna!” sludināja mīlestību. Viņa garīgā rosība arī spilgti atspoguļota savulaik ikoniskajā Jura Podnieka dokumentālajā filmā „Vai viegli būt jaunam?”
Latvijas krišnaītu kustības celmlauža gleznu izstāde galerijā „Noass”
Pārdaugavas peldošajā galerijā skatāma savdabīgā gleznotāja Mihaila Ramusa (1955-2010) piemiņas izstāde. Autors pazīstams ne tikai kā gleznotājs, bet arī kā ...
Izstādē „Noasā” ir atskats mākslinieka daiļradē no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigām līdz pat viņa pēdējiem darbiem, kas radīti šī gadsimta vidū. Būdams nonkonformisma mākslinieks Mihails Ramuss savus garīgos meklējumus attēlojis glezniecības darbos, kas ļauj izsekot viņa ceļam no latviski rimtu toņu izmantošanas līdz krāsu eksplozijai un sevis izteikšanai pārliecinošās un spēcinošos simbolos autora vēlīnajos darbos. Mihaila Ramusa izstāde vienlaikus norāda, cik neilgā laikā mainījušies uzskati, kas pat tādā šķietami neitrālā medijā kā glezniecība noteikuši mākslinieciskās izpausmes robežas.
Mihails Ramuss bija ne tikai mākslinieks un Krišnas ceļa gājējs, viņš bija arī dzejnieks. Viņa 2011. gadā Talsos izdotā dzejas apkopojuma pēcvārdā teikts: „Mihails Ramuss ir savdabīgs Latvijas radošo aprindu pārstāvis, kuru pazīst un ciena par viņa brīvo un bezkompromisa attieksmi pret sevi, citiem un, protams, mākslu. Viņš pieņēma visu, kas deva impulsu darbam, un asi noliedza visu, kas traucēja. Katrā situācijā viņš meklēja radošas atklāsmes, pretējā gadījumā jebkura vieta, laiks un apstākļi viņam nebija pieņemami. Gan viņa dzeja, gan gleznas un grafikas ir filozofiska rakstura par mūsu dzīves dažādām tēmām, kas izteiktas spilgtā krāsu, simbolu un zīmju valodā.
Viņā ir cieši savijusies gan daudzu paaudžu garīdzniecības, gan ievērojamu politiski galēji noskaņotu krievu mākslinieciskās inteliģences pārstāvju ietekme, kas noteica Ramusa dabisko un nepārtraukto mīlestību uz literatūru un mākslu. Vecmāmiņas stāsti par Maskavas radošo aprindu dzīvi, kurā bija iesaistīta arī viņa ģimene, rosināja Mihaila mākslas nos;ēpumainās izziņas intrigu. Viņš bija noteikti un nepārvarami pārliecināts, ka māksla ir dzīves augstākā jēga un izpausme un, ka tai tiks veltīts viss viņa mūžs. Ramuss piedzima Tālajos Austrumos, aukstās Japāņu jūras krastā, ostas pilsētā Vladivostokā. Pēc dažiem gadiem viņa vecākus uzaicināja strādāt Liepājas Jūras skolā, un ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. (..)
Pēc obligātā dienesta armijā Ramuss iestājās Liepājas Lietišķās mākslas skolā un 1982. gadā to pabeidza, saņemot diplomu pedagoģijas specialitātē kā zīmēšanas un rasēšanas skolotājs”.
