Kuri ir nāvējošākie ceļi? Nosauc melnos punktus Latvijā
Bīstamo vietu uz ceļiem kļūst mazāk, bet satiksmes intensitāte arvien palielinās, kas rada risku par jauniem melnajiem punktiem, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra Latvijas autoceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Par to vēstī portāls lsm.lv. Vairāk nekā pirms trīs gadiem uz Latvijas ceļiem bija 174 “melnie punkti”, bet kartē, kas izveidota, apkopojot datus par 2014.-2016.gadu, šādu punktu ir 99.
Situācija satiksmes drošības jomā pēc bojā gājušo skaita nedaudz uzlabojas, bet satiksmes intensitāte pieaug, īpaši uz valsts lielākajām šosejām, stāstīja Lange.
Pēdējo trīs gadu laikā satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem ceļiem palielinājās par 17%, un visvairāk – Pierīgā, kur ir visintensīvākā satiksme, savukārt visnāvējošākais punkts atrodas Tallinas šosejas (A1) 41.kilometrā, krustojumā ar autoceļu P53. Šajā vietā pēdējo trīs gadu laikā bojā gājuši seši cilvēki, bet ievainoti pieci.
Augot intensitātei, nekāda optimisma gan neesot, jo pastāv risks, ka varētu parādīties jaunas bīstamās vietas uz autoceļiem. Tāpēc melno punktu karte tiks prezentēta Valsts policijai, lai meklētu risinājumus situācijas uzlabošanai bīstamajās vietās.
Lange norādīja, ka pēc radaru parādīšanās autosatiksmes drošība ir uzlabojusies. Vidējais ātrums uz valsts ceļiem tomēr ir aptuveni 93 km/h, un īpaši satraucošs ir tas, ka šie ātrumi īpaši nemainās pat ziemas laikā.
"No visām trim Baltijas valstīm mēs esam pārliecinoši pēdējā vietā pēc finansējuma ceļu sakārtošanai, kas arī rada bīstamību," sacīja Lange.
Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins Latvijas Radio stāstīja, ka karte atspoguļo negadījumu statistiku, bet nav statistikas, kas skaidrotu, cik negadījumos vainojams sliktais ceļu stāvoklis.
Rakstu pilnībā lasiet lsm.lv.
