Evita Ostrovska: lēmumus par savu nākotni pieņemam šodien

Satversmes 101. pants nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēl pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. 

Tas, ko redzam - Latvijas iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās kopš 2001. gada ir ievērojami samazinājusies. Ja 2001. gadā vēlēt ieradās 62% balsstiesīgo, tad 2013. gadā savu balsi par kādu no partijām atdeva vien 46% balsstiesīgo, kas ir līdz šim zemākais aktivitātes līmenis kopš neatkarības atjaunošanas laikiem. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums liecina, ka šī gada pašvaldību vēlēšanās aktivitāte varētu būt vēl zemāka.

Iemesli, kādēļ cilvēki nedodas vēlēt, ir dažādi. Evita Ostrovska, Jūrmalas Ģimeņu atbalsta biedrības vadītāja, stāsta, ka tie, kuri nav bijuši vēlēt vispār, visticamāk, to nedarīs arī turpmāk, jo šiem cilvēkiem iztrūkst zināšanas un izpratne par valsts pārvaldes kārtību un to, kāda ir valsts un kāda ir pašvaldība loma apkārt notiekošajos procesos. 

Runājot ar cilvēkiem, parasti izkristalizējas viedoklis: “Mēs neko šeit nevaram mainīt!” Bezcerība, bezjēdzība un neizpratne vienlaicīgi. Tie, kuri ir bijuši balsot iepriekšējās vēlēšanās, neredz cēloņsakarību starp savu izvēli pašvaldību vēlēšanās un to, kā viņi šobrīd dzīvo. “Cilvēki nesaskata nepieciešamību doties uz vēlēšanām, jo šķiet, ka nekas nemainīsies. Viņi uzskata, ka katra individuālajai balsij nav nozīmes, un es viņus ļoti labi saprotu,” skaidro Evita Ostrovska. 

Uz vēlēšanām līdz šim mēs esam devušies ar cerībām un ticību, ka mūsu dzīve mainīsies uz labo pusi. Pašlaik valda situācija, kad iedzīvotāju kopējais labklājības līmenis pazeminās, maksājumi par pārtiku, medikamentiem, mājokļa apsaimniekošanu, siltumu un telekomunikācijām pieaug, bet valsts un pašvaldība gadiem ir nespējīgas radīt cilvēkiem priekšnosacījumus un iespējas savu stāvokli uzlabot. Tāpēc cilvēki uzgriež muguru un izvēlas neiesaistīties politiskajās norisēs. 

Valsts un pašvaldību pārvalde visādā ziņā, ja neskaita nodokļu iekasēšanu, ir tik ļoti attālinājusies no vienkāršajiem cilvēkiem, ka liela daļa dzīvo ar apziņu “Mēs šeit un viņi - tur…”. Bezcerības sajūtu vairo publiski izskanējušie atkarību un korupcijas skandāli, kuros iesaistīti vietējie varas pārstāvji un viņu atrašanās pilsētas vadībā joprojām.  

Vērojot notiekošo, veidojas pārliecība, ka varaskārā, neefektīvā un korumpētā pašvaldības pārvalde ir ieinteresēta tajā, lai sabiedrība būtu inerta, neizglītota par savām pilsoņu tiesībām un savā ziņā pret sevi bezatbildīga.

“Vienmēr esmu uzskatījusi, ka nav pareizi uzlikt pienākumu katram cilvēkam individuāli būt politiski proaktīvam, spēt analizēt masu informācijas līdzekļos publicēto informāciju, lai saprastu politisko procesu kopsakarības, politisko partiju spēles un spēku samērus. Ne vienmēr ar to tiek galā pat profesionāli politologi un politisko procesu pētnieki,” komentē Evita Ostrovska.

Cilvēku pamatvajadzība ir veidot ģimenes, radīt bērnus, audzināt un izglītot tos, čakli strādāt un nebaidīties par savām vecumdienām. Ikkatrs vēlas, lai viņa dzīve būtu stabila, paredzama un pilna labklājības. Tas, ko ikviens vēlas, ir nodrošināta kvalitatīva izglītība bērniem. Tā ir iespēja atrast pienācīgi atalgotu darbu atbilstoši savām spējām un izglītībai. Tā ir iespēja savlaicīgi saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Tās ir nodrošinātas vecumdienas senioriem un iespēja saskatīt drošību nākotnē jaunākām paaudzēm. Priekšnosacījumus šādai dzīvei sākotnēji ir jārada valstij un pašvaldībām.

“Lai arī es uzskatu, ka iedzīvotāju prioritātēm ir jābūt citām, tomēr jāņem vērā, ka minimālai iesaistei politiskajos procesos tomēr ir jābūt,” skaidro Evita Ostrovska. “Tas nozīmē izmantot savas Satversmē garantētās tiesības izteikt savu viedokli par to politisko spēku, kas vislabāk spēs nodrošināt to dzīvi, kādu mēs vēlamies. Tas minimums, kas katram balsstiesīgam iedzīvotājam ir jāizdara savas nākotnes labā, ir reizi četros gados iedziļināties partiju programmās un viņu nākotnes redzējumā. Tā ikviens vēlētājs varēs pieņemt vispareizāko lēmumu, par kuru partiju balsot.”

Jāpiebilst, ka šobrīd pašvaldībās partiju iesniegtās programmas ir līdzīgas, tāpēc arvien lielāka nozīme ir atsevišķu deputātu kandidātu personiskajām un profesionālajām kvalitātēm, kā arī harizmai.

Vēlēšanās īpaši jāaicina piedalīties arī jaunieši, kuriem jāskaidro valsts pārvaldes uzbūve, viņu pilsoņu tiesības, jāpamato cēloņsakarība starp viņu izvēlēm un rezultātu. Jāskaidro veidus, kā piedalīties politiskajos procesos. Iespējams, ka brīdī, kad jaunieši studē augstskolā, ir prom no savas dzimtās pilsētas un no tur notiekošajiem procesiem, jautājums par izvēli par labu vienam vai otram politiskajam spēkam nav aktuāls. Tomēr zināšanas par iespējām ietekmēt politiskos procesus viņiem noteikti noderēs nākotnē.

“Es vienmēr esmu aicinājusi cilvēkus izglītoties un neuzķerties uz lētiem populistiskiem solījumiem pašvaldību vēlēšanās, piemēram, pensiju palielināšanu vai nodokļu samazināšanu uzņēmējiem, jo vispārzināms, ka tas nav pašvaldības kompetencē esošs jautājums,” piebilst Evita Ostrovska.

Lai gan cilvēku būtībā ir ticēt brīnumam un tūlītējam rezultātam, jāņem vērā, ka tā pārsvarā notiek tikai pasakās. Pēc tam, kad pašvaldības vadītāji ir ievēlēti, ir jāseko līdzi lēmumiem, kādus tie pieņem. “Pašvaldību pieņemtie lēmumi nosaka ikdienas procesus pilsētā,” komentē Evita Ostrovska. Ir jāvēro kopsakarības, kas mūsu dzīvē ir mainījies un uz kuru pusi. Tajā brīdī, kad kopējais dzīves līmenis sāk novirzīties no partijas programmā ierakstītajiem solījumiem, ir jāsāk būt aktīvam un uzdot jautājumus par priekšvēlēšanu solījumu izpildi. Pašvaldības deputātam nav lielākas nelaimes kā nākamajās vēlēšanās pazaudēt vēlētāja balsis.

“Otrs veids, kā ietekmēt politiskos procesus pašvaldībā, ir iesaistīšanās biedrību organizēšanā, lai izteiktu savu viedokli,” uzskata Evita Ostrovska. Kā piemērus viņa min Jūrmalas Ģimeņu atbalsta biedrību, kas nodarbojas ar maznodrošināto jūrmalnieku atbalstu, kā arī Jūrmalas Diabēta biedrību, tagad nodibinājumu “Jūrmalnieki – Kopā stiprāki!”, kas regulāri organizē Jūrmalas iedzīvotāju veselības pārbaudes. 

“Veidojot biedrības, ir iespējams daudz vieglāk un efektīvāk nodot savu viedokli pašvaldības vadītājiem,” piebilst Evita Ostrovska. “Turklāt ticams, ka pilsētas vadība labprātāk uzklausīs viedokli no biedrības, kurā organizējušies vairāki desmiti iedzīvotāju.” Taču, lai ievēlētu tādu pilsētas domi, kas ir gatava uzklausīt iedzīvotāju vēlmes un ir atvērta iedzīvotājiem, nepieciešams doties uz vēlēšanām.

“Neatkarīgi no iesaistes formas pašvaldību tālākajā darbā, vispirms aicinu iedzīvotājus būt atbildīgiem pret savu nākotni un izdarīt savu izvēli attiecībā uz tiem cilvēkiem, kurus vēlaties redzēt pilsētas vadībā. Tā ir iespēja ietekmēt savu un līdzcilvēku nākotni. Piedalīties valsts un pašvaldību darbībā ir ikviena Latvijas pilsoņa tiesības.”

Šogad pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks 3. jūnijā. Šajā dienā visu balsstiesīgo pilsoņu balsis tiks pieņemtas no 7:00 līdz 22:00. Dažas stundas dienā iespējams balsot arī trīs dienas pirms vēlēšanām. 

Politisko reklāmu apmaksā partija "Gods kalpot mūsu Latvijai"