Latvijas vēstnieks: NATO terorisma briesmas var mazināt, nevis likvidēt pilnībā

Diplomāts pauda pārliecību, ka tikai kopā, turklāt NATO valstīm kopā ar citām pasaules valstīm, iespējams cīnīties pret šī gadsimta sērgu - terorismu.

Lūgts vērtēt, vai pēc tuvākā samita būs izmaiņas NATO un Krievijas attiecībās, Bērziņš pauda viedokli, ka "bumba ir Krievijas pusē" - ja tā gribēs, tad uzlabojumi ir iespējami. Viņa skatījumā, attiecību uzlabošanai Krievijai ir jāmaina politika Ukrainā un, iespējams, Sīrijā.

NATO ir atvērta dialogam un ir gatava runāt par visiem jautājumiem, paziņoja diplomāts, kurš atzina, ka jūt, ka Krievija savu politiku pašlaik nav gatava mainīt.

Runājot par citām NATO aktualitātēm un vērtējot, vai Latvija nākamgad sasniegs aizsardzības tēriņus 2% apmērā no IKP, Bērziņš uzsvēra, ka tas atkarīgs no Latvijas politiskās vadības, kas pašlaik ir devusi signālu, ka drošība mums ir svarīga. Vēstnieks uzsvēra, ka Latvija sāka aizsardzības finansējuma palielināšanu pirms par šo jautājumu sāka runāt ASV jaunā prezidenta administrācija.

"Taupīt uz drošību mēs nekādā ziņā nedrīkstam," paziņoja Bērziņš un piebilda, ka NATO mītnē esot jūtams, ka par Latvijas spēju izpildīt šīs saistības īsti neuztraucas, bet gan min kā piemēru citām valstīm.

Aicināts vērtēt, vai Latvija ir gatava uzņemt NATO jaunā bataljona karavīrus, Bērziņš stāstīja, ka Latvija dara visu iespējamo, lai uzņemtu sabiedroto karavīrus. Pēc viņa vārdiem, sadzīves jautājumi šajā gadījumā uztraucot mazāk, jo galvenais, kāpēc citu valstu karavīri dosies uz Latviju, ir mācīties, līdz ar to svarīgākā ir kvalitatīvu mācību nodrošināšana.

Bērziņš zināja stāstīt, ka Krievija nedramatizējot NATO politiku Baltijā un neuztverot to kā apdraudējumu sev.