Eksperts: viensētu ainavas Latvijā strauji izzūd
Latvijā viensētu ainavas strauji izzūd, jo mainās to funkcija un nenotiek tradicionālā saimniekošana, pētījuma "Ainavas runā" prezentācijā sacīja Latvijas Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
Ķuze skaidroja, ka, mazinoties tradicionālajai saimniekošanai, tiek apdraudēta vairāku dabas daudzveidību elementi, izzūd pie viensētām agrāk raksturīgās augu sugas. Tā rezultātā, lēnām izzūd Latvijas reģionu piemāju mikroainavas.
Pētījuma "Ainavas runā" laikā tika aptaujāti 316 Latvijas viensētu saimnieki, kuri norādīja, ka visvairāk no piemāju ainavām izzūd tādi tradicionālie elementi kā rijas, klētis, melnās pirtis, koku alejas, siena gubas, upes loki, iebraukti ceļi un akas ar vindu, stāsta Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers.
Savukārt kā elementus, kas bojā piemāju ainavas, kā norāda Klepers, visvairāk respondenti savās atbildēs minējuši lūžņu kaudzes, nesavāktu tehniku, lauku videi un telpai nederīgas arhitektūras, kā arī nesamērīgus tūju žogus.
Viņš arī uzsver, ka pētījumā novērojamas divu veidu saimniekošanas galējības viensētu un reģionu piemāju apsaimniekošanā. Vai saimnieki tajās cenšas veidot pilsētai raksturīgu vidi, vai arī gluži pretēji, teritorijas ir pamestas vai nekoptas.
Jau ziņots, ka Latvijas Dabas fonds (LDF) un Vidzemes Augstskola šodien prezentēja pētījuma "Ainavas runā. Latvijas ainava un tās vērtības nesenākajā simtgadē" rezultātus, aģentūra LETA informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Brizga-Kalniņa stāstīja, ka šis ir pirmais pētījums Latvijā, kurā līdzās pagātnes priekšstatiem par ainavu ir analizēts mūsdienu viensētu saimnieku skatījums uz lauku ainavu un tās vērtībām.
Pētnieki ir aplūkojuši, kā veidojušies priekšstati par idealizēto viensētu Latvijas laukos pagājušā gadsimta 20.gados, analizējot 72 saimniecību saimniekošanas vēsturi, kā arī aptaujājot vairāk nekā 300 mūsdienu viensētu saimniekus no visas Latvijas.
Pētījuma rezultāti palīdzēs viensētu saimniekiem izprast, kas viensētā un lauku ainavā ir vērtīgs un saudzējams, un kā labāk rūpēties par viensētas apkārtni, uzskata Brizga-Kalniņa. Tāpat ar pētījuma rezultātiem tiks skaidrots, kā labāk rūpēties par viensētas apkārtni un kā viensētā apvienot mūsdienīgu sadzīvi ar dabas daudzveidības uzturēšanu.
