Aizgājēja urnas glabāšana Rīgā maksās gandrīz 600 eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta maksas pakalpojumu cenrāža papildinājumā noteiktā vienreizējā maksa par nišas lietošanu ir 595,04 eiro. Vienā nišā varēs ievietot četras urnas, kur tās varēs uzglabāt 20 gadus, šo termiņu būs iespēja pagarināt. Galīgo lēmumu par maksu pieņems dome.

Pašvaldība pērn vasarā Otro Meža kapu dienvidu daļā, Gaujas ielā 6, sāka kolumbārija būvi. Patlaban tas ir gandrīz pabeigts, vēl atlikuši darbi, kuru paveikšanai nepieciešams siltāks laiks, piemēram, zāliena ierīkošana.

Kolumbāriju veido vienpadsmit divu, trīs, četru un piecu līmeņu būves, to augstums palielinās kompozīcijas centrā, kurā novietota stiklā veidota skulptūra. Kopumā izveidotas 288 nišas, katrā iespējams novietot četras urnas. Labiekārtota arī apkārtējā teritorija. Kolumbārija izveide pašvaldībai izmaksājusi nepilnus 175 000 eiro.

Tas ļaus pilsētai risināt apbedījumu vietu problēmu, jo, pēc ekspertu domām, pie pašreizējiem mirstības rādītājiem pašreizējās pašvaldības kapsētās vietas pietiks tikai 10–15 gadiem. Katru gadu galvaspilsētā apglabā aptuveni 7000 cilvēku.

Vidēji 10% gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai. Pašvaldības kapsētās 2015. gadā apglabātas 776 pelnu urnas. Jāpiebilst, ka aizgājēja pelnus drīkst arī izkaisīt, piemēram, jūrā, Daugavā vai savā dārzā.

Kopumā Rīgā ir 26 kapsētas, no kurām 20 ir pašvaldības, bet pārējās sešas baznīcu pārziņā. Atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila kapsētas ir slēgtās, kur atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts uzturēšanas līgums. Pārējās kapsētas ir daļēji slēgtas, kur apbedījumi iespējami jau izveidotās kapavietās un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapos nav iespējams jauns apbedījums, var piešķirt jaunu kapavietu.