Krievijas specdienesti grib iejaukties Latvijas pašvaldību vēlēšanās, uzskata Maizītis
(09:34 pievienots teksts pēc 5. rindkopas) Pastāv iespējamība, ka Krievijas specdienesti varētu mēģināt iejaukties Latvijas pašvaldību vēlēšanās, intervijā žurnālam "Ir" atzinis Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis.
"Mums nav tiešu pierādījumu par pašvaldību vēlēšanām, bet tāda iespējamība pastāv. Ir iespējamība, ka tiks kompromitēti kandidāti, veikta dažādu veidu propaganda. Ir svarīgi, ka tieši pēdējā gadā publiskajā telpā [notiek] diskusija - kas ir meli, ko nozīmē viltus ziņas. Tādā veidā šādu instrumentu var padarīt mazāk iedarbīgu," teica Maizītis.
Viņš arī atzīst, ka Latvija varētu pieredzēt kaut ko līdzīgu Amerikā notikušajam, kur tika uzlauzti un izplatīti ASV prezidenta amata kandidātes Hilarijas Klintones kampaņas e-pasti.
Tas esot ļoti iespējams, un pagājušajā gadā esot pietiekami daudz piemēru. Pagājušajā gadā tie bija e-pasti amatpersonām, tajā skaitā politiķiem. Arī žurnālistiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem.
Kad tas notiek, SAB sazinās ar cietušo un par to informē. "Tas attiecas uz visu šo sfēru, kas saistīta ar IT vai mobilajiem telefoniem. Tā ir ļoti nedroša vide. Pirms Ziemassvētkiem vairākas valsts institūcijas saņēma viltus apsveikumus Ziemassvētkos - atverot pielikumu, tika inficēts dators. Tie ir piemēri, par kuriem sākam runāt publiski, bet ir arī pietiekami liela nepubliskā daļa. Neviena valsts neatklāj pilnīgi visas savas spējas šajā jomā, bet to nu gan es varu apliecināt, ka spējas mums ir un tās ir pietiekami labas," teica SAB vadītājs.
"Čekas maisos" neesot esošo amatpersonu
"Čekas maisos" nav esošo amatpersonu, intervijā žurnālam "Ir" atklājis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.
"Ticiet man, tur nav esošo amatpersonu, kas šajā brīdī ir atbildīgos amatos, jo viņi visi ir pārbaudīti caur šo kartotēku. Tas, kas bija 90.gados, ir cits jautājums," teica SAB vadītājs.
Viņš arī norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ netiek publiskota padomju Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēka, ir apstāklis, ka nav pierādījumu tur iekļauto cilvēku faktiskai sadarbībai. Savukārt otrs - tā būtu ļoti selektīva attieksme. Tiktu publiskota tā daļa, kas ir pieejama Latvijā.
Esot pietiekami daudz stāstu par 90.gadiem, kad vienam kartīti izņēma, citam neizņēma. "Tā ir selektīva un, manuprāt, arī netiesiska attieksme pret vārdu un uzvārdu publiskošanu. Nu, nebūs patiesāka un tīrāka tā vēsture [par to, kas notika] līdz 1990. gadam un ko darīja čeka. (..) Runājot par lustrāciju - daļēji lustrācijas process ir noticis. Amatpersonas tiek pārbaudītas, ir ierobežojumi, to skaitā vēlēšanām, dažādām profesijām," skaidroja Maizītis.
Viņš piebilda, ka Latvijā ir tikai 4500 aģentu kartīšu. Darba lietas atrodas Krievijā. Kopumā bija 26 000 aģentu. Neesot arī personu parakstu un ir pietiekami daudz stāstu par to, ka šīs kartītes tika aizpildītas aizmuguriski.
"Ja runājam par tiesiskumu, tad ir tikai 11 procesi, kuros tiesa ir atzinusi sadarbības faktu. Pamatā visi šie tiesas procesi ir beigušies bez pierādījumiem," teica SAB vadītājs.
