Ministrija skaidro, kāpēc izgāzies pirms 4 gadiem sāktais reemigrācijas plāns

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam noslēdzās 2016.gada beigās, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā raksturoti plāna ietvaros īstenotie pasākumi.

Ziņojumā teikts, ka iedzīvotāju skaits Latvijā ilgstoši pastāvīgi samazinās. Laikā no 2000.gada līdz 2016.gadam iedzīvotāju skaits samazinājies par 410 000 jeb 17,2% iedzīvotāju. Turklāt gandrīz divas trešdaļas samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina. Kā citi iemesli minēti sabiedrības novecošanās un zemais dzimstības līmenis.

Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Spānijā u.c. valstīs.

Plāna mērķis bija atbalstīt un palīdzēt tiem ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā vai vēlas dibināt savu uzņēmumu, vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. EM uzsver, ka plāna mērķis nebija atgriezt aizbraukušos, proti, aicināt visus emigrācijā dzīvojošos nekavējoties braukt atpakaļ, rūpīgi neizvērtējot savas iespējas un situāciju Latvijā. Kopumā Plānā bija ietverti 33 pasākumi atbilstoši astoņiem rīcības virzieniem. Pasākumi aptvēra dažādas jomas, tādēļ to īstenošanā bija iesaistīts plašs institūciju loks.

Ziņojumā teikts, ka institūcijas savu iespēju robežās ir īstenojušas plānā ietvertos pasākumus. Tomēr būtisks šķērslis plāna sekmīgai ieviešanai bija pasākumiem nepieciešamā finansējuma trūkums. Saskaņā ar institūciju sniegto informāciju 2014.gadā reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai papildus valsts budžetā tika piešķirti 276 300 eiro, 2015.gadam - 602 600 eiro un 2016.gadam - 596 400 eiro, kas ievērojami atšķīrās no plānotā.

"Finansējuma trūkuma dēļ, pasākumi īstenoti daļēji vai netika īstenoti vispār. Piemēram, nav noteikta institūcija, kas sniegtu konsultācijas un nodrošinātu informāciju jautājumos par pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā. tāpat arī 2015.gadā Saeimā iesniegtais likumprojekts Repatriācijas likums neparedz izmaiņas attiecībā uz materiālās palīdzības saņēmēju loku," norāda EM.

Novērtējot plāna efektivitāti, ministrija uzsver, ka to nevar mērīt ar reemigrantu skaitu, kas atgriežas Latvijā. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, atgriešanos tāpat kā aizbraukšanu, ja tā notikusi brīvprātīgi, nosaka cilvēku individuāli lēmumi, kur prevalē personiski apsvērumi un motīvi, kā arī tas, cik ciešas saites personu saista ar Latviju. Reemigrācijas politikas pasākumi var daļēji veicināt izbraukušo iedzīvotāju atgriešanos, taču tie nebūs izšķirošie lēmuma pieņemšanā.

Otrkārt, ņemot vērā brīvo darbaspēka kustību Eiropas Savienībā, emigrācijas plūsmas nav iespējams uztvert pilnīgi precīzi, tādējādi arī reemigrantu skaitu nav iespējams precīzi noteikt. Tikai neliela daļa aizbraukušo Latvijas valstspiederīgo paziņo par savu dzīvesvietu ārzemēs. Līdz ar to Iedzīvotāju reģistrā ir nepilnīga informācija arī par personām, kas atgriežas.

Tajā pašā laikā EM norāda, ka ir identificēti tie plāna pasākumi, kuru īstenošanai noteikti jāturpinās arī nākamajos gados - latviešu valodas apguves un prasmju uzlabošanas pasākumi, atbalsta nodrošināšana skolēniem iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un skolas vidē, informācijas nodrošināšana ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem par darba tirgus situāciju Latvijā un iespējām iesaistīties Latvijas tautsaimniecībā.

Tāpat EM uzskata, ka jāturpina nodrošināt diasporas bērnu un jauniešu nometnes Latvijā, jāsniedz atbalsts diasporas nevalstisko organizāciju darbībai. Svarīgi arī turpmākajos gados veicināt to, lai Latviju atstājušie cilvēki saglabātu saikni ar Latviju un lai viņi rastu iespējas arī no mītnes valsts aktīvi piedalīties Latvijas attīstībā un izmantotu ārpus Latvijas iegūto daudzveidīgo un bagātīgo pieredzi un zināšanas.

Valdība Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam atbalstīja 2013.gada 30.jūlijā. Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kura vadībā tapa plāns, sacīja, ka tā mērķis nav aicināt visus emigrācijā dzīvojošos nekavējoties braukt atpakaļ, rūpīgi neizvērtējot darbavietu un atalgojuma situāciju Latvijā. Tomēr plāns paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus un to īstenošanas pasākumus, lai cilvēki varētu orientēties informācijas klāstā un nepieciešamajās darbībās ar dažādajām valsts un pašvaldības iestādēm, ja ir pieņemts lēmums atgriezties Latvijā.