TV3: ziņas par Latviju Krievijas medijiem atplūst no viena avota
foto: Sputnik
Liela daļa ziņu par Latviju Krievijas medijos nonāk no viena avota, ziņo TV3.
Sabiedrība

TV3: ziņas par Latviju Krievijas medijiem atplūst no viena avota

LETA

Liela daļa ziņu par Latviju Krievijas medijos nonāk no viena avota, šodien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

TV3: ziņas par Latviju Krievijas medijiem atplūst ...

SIA "Baltkom radio" pieder bijušā "Parex" akcionāra Viktora Krasovicka znotam Andrejam Feldmanim. Viņa mediju bizness ir sazarots - "Radio Baltkom" ("Baltkom"), "Mix fm", "Mix fm Dance", tiek retranslēts arī Krievijas humora radio "Jumor fm". Internetā darbojas ziņu un izklaides portāls "Mix news". Īpaša šī portāla sadaļa ir video ar "Baltkom" ēterā tapušajām intervijām. Tajās kā viesi bijuši Valsts prezidenti, ministri, mākslinieki, mūziķi. Intervējamo vidū bijuši gan izteikti Kremļa opozicionāri, gan piemēram Nikolajs Starikovs, kurš ir ciešs kremļa ideologa Aleksandra Dugina sabiedrotais, norāda raidījums.

"Youtube" kanālā redzams, ka šos radio interviju video ierakstus ar dažiem izņēmumiem skatās maz – no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem cilvēku. Arī radio "Baltkom" klausītāju vidū nav īpaši populārs. Kā liecina socioloģisko aptauju firmas TNS dati – starp visām 27 Latvijas radiostacijām "Baltkom" pagājušā gada nogalē ierindojās 23.vietā. Tomēr radio interneta portāls kļuvis par avotu, uz kuru bieži atsaucas Krievijas mediji.

Nesen "Baltkom" intervēja NATO izcilības centra pārstāvi Lindu Curiku. Viņa stāstīja par pētījumu kā Krievija izmanto humoru savu mērķu sasniegšanai. Atsaucoties uz "Baltkom" interviju Krievijas televīzijas kanālā "Rossija 24" tapa garš sižets. Tajā stāstīt kā NATO pētnieki pamāca pareizi jokot. No intervijas tika izrauts fragments, kurā NATO centra pārstāve stāsta par grilu Kremļa izskatā un tas tika padarīts par sižeta galveno ziņu, vēsta "Nekā personīga".

"Baltkom" ir cieši kontakti ar Krievijas vadošajiem žurnālistiem. Pašā karstākajā darba brīdī, kad bija noticis ASV raķešu trieciens pret Sīriju, radiostacijai izdevās tiešajā ēterā intervēt Krievijas televīzijas "Rossija 24" speciālkorespondentu no Sīrijas Jevgēniju Podubniju.

Vidzemes augstskolas mediju pētnieki secinājuši, ka "Baltkom" un portālam "Mix news" ir ne tikai labi kontakti, bet viņi paši ir galvenais avots, ko par Latvijas notikumiem, pārpublicē lielākās Krievijas televīzijas un ziņu aģentūras. Aptuveni 80% ziņu par Latviju, kas nonāk medijos Krievijā nāk tieši no radio "Baltkom" un tā interneta portāla "Mix news".

Vidzemes augstskolas docents Jānis Buholcs norāda, ka medijs darbojas tā, lai Latvijā nerastos aizdomas, par to, ka medijā ir kaut kāda noteikt veida politiskā dienaskārtība. "Viņi savā saturā var ielikt visdažādākā veida informāciju, bet tajā pašā laikā tas viņiem neliedz arī būt par daļu no šī te informācijas tīkla, kurš piedalās Kremlim vēlamās informācijas izplatīšanā," skaidro Buholcs.

Viņš uzskata, ka Latvijā uz vietas tiek sagatavota informācija, kas pēc tam tiek paņemta un ievietota Krievijas medijos un šādā veidā tā it kā tiek leģitimizēta. Rodas priekšstats, ka informācija netiek radīta Krievijas medijos, bet gan paņemta no pietiekami ticamiem un cienījamiem medijiem.

"Baltkom" žurnālists Vadims Radionovs savulaik rakstīja par Latvijā notiekošo arī Krievijas aģentūrai "RIA Novosti". Radionovs apgalvo, ka sadarbību ar Krievijas aģentūru esot pārtraucis. Neskatoties uz to ziņas no viņa intervijām regulāri turpina pārpublicēt mediji Krievijā. Radionovs apgalvo, ka tas ir apliecinājums viņa un kolēģu profesionālajam darbam.

Krievijā mediju vide mainās un aizvien lielāka loma būs tam saturam, ko Krievijai derīgā izpildījumā gatavos žurnālisti Eiropā. Tā secināts šonedēļ publicētajā Igaunijas specdienesta KaPo gada pārskatā. Igauņu analītiķi norāda uz Krievijas plānu veidot plašu krieviski strādājošu multimediju tīklu Eiropā.

NATO izcilības centra direktors Jānis Sārts, šādas rīcības mērķis ir, piedot ziņai ticamību, pateikt, ka šī ziņa nenāk no kāda no Krievijas avotiem, bet nāk no ārpuses. Krievijā mediji zaudē auditorijas uzticību, līdz ar to nepieciešama papildus leģitimitāte.