Mednieks Mārtiņš internetā dižojas ar nošautu medni. Latvijā tos nedrīkst šaut jau 6 gadus
Mārtiņš, bulciņu tirgotavas "Mārtiņa beķereja" saimnieks, sociālajā tīklā "Instagram" ievietojis foto, kurā redzams mednieka ietērpā, ar ieroci klēpī un beigtu medni pie kājām. Medņu medību atļaujas pavasarī Latvijā neizsniedz jau kopš 2011. gada. Ja viņš putnu šāvis Latvijā, tā ir sodāma rīcība.
Tā kā šim putnam šāviena attālumā parasti var pielavīties tikai riesta laikā, kad medņu gailis aizrāvies dzied, šādi iegūtu medījumu var salīdzināt ar puisi, kurš nošauts pie Laimas pulksteņa, ar rozēm gaidot iecerēto...
Kas nav nomedījis medni...
Ekrānuzņēmumu ar šo varoņdarbu, iespējams, paveiktu ar klusinātāju, iesūtījis kāds vērīgs Instagram lietotājs. Pie bildes daļēji redzams paša mednieka komentārs: “Senos laikos latviešu mednieki mēdza teikt: kas nav nomedījis medni, tas nav...”
Mūsdienās pavisam noteikti var teikt: “Kas nav nomedījis medni, tas nav likumpārkāpējs.” Proti, 2011. gada pavasarī, līdz ar medību sezonas sākumu, Valsts meža dienests (VMD) izsludināja aizliegumu medīt medņus. Tā pamatā gan bijis nevis sugas apdraudējums, bet gan Eiropas Savienības 2009. gada 30. novembra direktīva par savvaļas putnu aizsardzību.
Protams, ir iespēja, ka Kalniņa foto redzamais mednis nošauts agrāk. Tomēr tikai sev zināmu iemeslu dēļ viņš šo foto jau paguvis izdzēst – internetā tas vairs nav atrodams, kaut arī Kalniņa profilā netrūkst citu fotogrāfiju, kurās mednieks dižojas ar saviem guvumiem.
Tāda lielība šokē
Sašutumu neslēpj Latvijas Dabas fona valdes loceklis, ornitologs Jānis Ķuze: “Šāds gadījums, kad internetā kāds lielās ar nomedītu medni, ir pirmais manā mūžā. Šad tad gan nākas dzirdēt, ka sociālajos tīklos un medību forumos parādās bildes ar citām sugām, uz kurām attiecas medīšanas aizliegums. Par šo būtu steidzami jāziņo Valsts meža dienestam – šis gadījums liek domāt par malumedniecību.”
Latvijā medņi pārsvarā uzturas Kurzemē un Vidzemes austrumos un ziemeļos. “Kurzemes medņi savā ziņā ir izolēti. Vidzemē mītošajiem putniem ir vieglāk – šī populācija ir lielāka un sniedzas ārpus Latvijas robežām uz Krieviju un Igauniju. Katrā ziņā šī noteikti nav tā suga, kuru šobrīd vajadzētu medīt,” saka Ķuze.
Robežojas ar kriminālatbildību
Arī Valsts meža dienesta Medību daļā par šo gadījumu pauž izbrīnu. Daļas vadītājs Valters Lūsis apgalvo, ka kaut ko tādu redz pirmo reizi.
“Kā jau zināms, medņus ir reāli nomedīt tikai pavasarī, riesta laikā. Teorētiski atļauju nomedīt medni var iegūt, piemēram, zinātniskiem mērķiem, taču šādām medībām to neesam izsnieguši vismaz četrus gadus. Godīgi sakot, medniekus medņi tik ļoti nemaz arī neinteresē,” stāsta Lūsis.
“Ja šā pārkāpuma izdarīšana tiek pierādīta, personai draud naudas sods piecu minimālo mēnešalgu apmērā (pašlaik 1900 eiro – red.). Četras minimālās algas ir kā sods par rīcību, piektā – par pašu nomedīto putnu. Tas ir uz robežas starp administratīvo un kriminālpārkāpumu,” skaidro Lūsis.
Tomēr steigties ar secinājumiem pagaidām būtu pāragri. Lūsis piemin, ka Latvijas mednieki medņus mēdz medīt arī viesmedībās, galvenokārt Krievijā. Konkrēto gadījumu Meža dienests sola izpētīt dziļāk, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī Valsts policiju.
Mednis esot nomedīts Somijā
Taču pats Mārtiņš, sarunā ar portālu Kasjauns.lv noliedz, ka putns būtu nomedīts Latvijā: "Attēlā redzamais mednis bija nomedīts pilnībā legālās viesmedībās, Somijā, pagājušajā rudenī. Šī ir pilnībā likumīga nodarbe un daudzu iemīļots hobijs. Arī nākotnē plānoju doties šādās medībās."
Mārtiņš arī apgalvo, ka par atļauju neizsniegšanu uz medņiem Latvijā viņam ir bijis zināms. Mednieks arī piebilst, ka mūsu valstī šis putns "nav no tiem, kuriem draud izmiršana".
Latvijā medņiem draud izzušana
Dati par medņu uzskaiti Latvijā liecina, ka 2009. gadā kopumā mūsu valstī dzīvojuši 5208 putni un apzinātas 443 riesta vietas. Pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības 2015. gadā publiskotā pētījuma datiem, medņu skaits turpina samazināties, un, neko nedarot lietas labā, sugas izzušana Latvijā varētu būt dažu desmitgažu jautājums.
Tomēr vaininieki nav mednieki. Īstais drauds medņiem ir bezrūpīga mežu apsaimniekošana – kailcirtes. Šāda mežizstrāde rada robus starp medņu apdzīvotajām teritorijām. Šie putni ir nometnieki – dzīvo tajā pašā vietā, kur izšķīlušies. Ornitologi aicina medņu apdzīvotajās teritorijās apturēt jebkādu mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 15. maijam.
