Katrs piektais reemigrējušais neplāno palikt Latvijā
Ceturtā daļa Latvijas reemigrantu, visticamāk, nepaliks Latvijā, savukārt katrs piektais reemigrants nevar pateikt, kur dzīvos pēc gada, noskaidrots Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā "Atgriešanās Latvijā".
Pētījuma ietvaros veiktās aptaujas dati rāda, ka 8% reemigrantu plāno dzīvot daļēji Latvijā un daļēji ārzemēs, bet puse reemigrantu pēc gada redz sevi Latvijā.
Vēlme doties prom no Latvijas ir tiem reemigrantiem, kuriem šobrīd tikai ar grūtībām izdodas "savilkt kopā galus", kā arī tiem, kuriem ārzemēs šajā ziņā nebija problēmu.
Tāpat secināts, ka doties prom biežāk vēlas nelatvieši, cilvēki, kuriem pēc atgriešanās bija grūti adaptēties Latvijā, un tie, kuri ārzemēs ir dzīvojuši vairāk nekā divās valstīs.
Vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm biežāk tiecas pamest Latviju, savukārt tieksme palikt Latvijā pieaug ar vecumu, kas pētījumā skaidrots ar to, ka gados jaunāki cilvēki ir mobilāki un viņiem vairāk raksturīga atkārtota migrācija.
Tikmēr reemigranti, kuri dzīvo ar nepilngadīgiem bērniem, vairāk tiecas palikt Latvijā uz pastāvīgu dzīvi un ilgtermiņā saistīt savu dzīvi ar Latviju. Šo cilvēku piemēram seko arī tie, kas augstāko izglītību ieguvuši tikai Latvijā.
Arī reemigranti, kuri atgriezās no Lielbritānijas vai Krievijas un citām bijušās PSRS republikām, vairāk tendēti palikt Latvijā nekā tie, kas ārzemēs dzīvoja citās valstīs, liecina pētījums.
Tieksme palikt Latvijā ir lielāka tiem reemigrantiem, kuri ārzemēs nodzīvoja ilgāku laiku. Pētījuma veicēji to skaidro ar to, ka šādos gadījumos lēmums atgriezties ir bijis pārdomātāks. Savukārt to, ka tieksme palikt valstī pieaug ar Latvijā pēc atgriešanās nodzīvoto laiku, pētījumā skaidro ar adaptēšanās efektu.
Jau ziņots, ka ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu tapušais pētījums, kurā piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, veidots tādēļ, lai apzinātu reemigrantu atgriešanās iemeslus, kā tie iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama.
ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts uzsver, ka šī pētījuma rezultāti ir būtiski reemigrācijas procesa izvērtēšanā, lai veicinātu tautiešu atgriešanos un veiksmīgu iekļaušanos gan darba tirgū, gan sabiedriskajā dzīvē.
Tikmēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka lielākais no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits bija vērojams 2010.gadā, kad Latviju pameta 39 651 persona. Lai gan turpmākos gadus bija vērojama lejupslīde, 2014.gadā sasniedzot vien 19 017 valsti pametušas personas, 2015.gadā skaits atkal palielinājies, sasniedzot 20 119 cilvēkus.
