Gambietis Abduls ieguvis uzturēšanās atļauju skolas pabeigšanai Latvijā

Vēl pavisam nesen Džallo savu 18.dzimšanas dienu, kas bija šīs nedēļas sākumā, gaidījis ar satraukumu, jo šajā datumā stātos spēkā rīkojums par viņa izraidīšanu no valsts. Arī jaunieša aizbildne Ēstere Zemīte pēdējos mēnešus dzīvojusi bažās Džallo neskaidrā juridiskā statusa dēļ - jauneklis iepriekš lūdzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMPLP) viņam piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, taču, tā kā Gambijā nav kara stāvokļa, viņa lūgums noraidīts.

Sākotnēji PMLP, atsakot jebkādu statusu, izdevusi Džallo izraidīšanas rīkojumu, taču pēc tam šo rīkojumu iesaldējusi līdz gambieša pilngadībai.

Džallo aizbildne pēdējo mēnešu laikā kopā ar juristiem intensīvi meklējusi iespējas, kā puisi oficiāli paturēt Latvijā arī pēc pilngadības sasniegšanas. Variantu nebijis daudz, taču viens no tiem nostrādājis - termiņuzturēšanās atļauja pāris dienas pirms Džallo pilngadības sasniegšanas iegūta, pamatojoties uz to, ka viņš šeit apmeklē skolu. Skolas direktoram bijis jāsūta puisim oficiāls izsaukums. Sākotnēji direktors šādu atbildību nevēlējies uzņemties, taču pēc vairākkārtējām pārrunām tomēr piekritis.

Džallo juriste Iļana Taivāne uzskata, ka tas ir labs variants, taču tajā pašā laikā skolai nebūtu jāuzņemas atbildība par valstī nesakārtoto tiesisko regulējumu. Arī aizbildne uzskata, ka "pieci gadi ir daudz," tomēr viņa apņēmusies neapstāties un cīnīties, lai arī pēc šī termiņa Džallo varētu dzīvot Latvijā.

Kā norāda "Diena", Džallo gadījums ir pirmais Latvijā, kad ārzemnieks bez pastāvīgas uzturēšanās atļaujas atradis sev ģimeni. Šādam precedentam valsts neesot bijusi gatava, līdz ar to tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ gambiešu puiša aizbildņiem nekādi pabalsti nepienākas.

Sākotnēji Labklājības ministrija (LM) norādījusi, ka ir bezspēcīga šajā situācijā, un ieteikusi ģimenei pēc palīdzības vērsties "Latvijas Sarkanajā Krustā", taču vēlāk tā tomēr izstrādājusi rīkojuma projektu, paredzot piešķirt Zemītei pabalstu par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu - 565 eiro par laika posmu no 2016.gada 23.novembra, kad sieviete oficiāli kļuva par aizbildni, līdz 2017.gada 20.martam. Šī summa gan vēl neesot izmaksāta, jo rīkojuma projekts nosūtīts saskaņošanai iesaistītajām ministrijām, bet pēc tam to skatīs valdība.

LM laikrakstam atklājusi, ka gatavo likumu grozījumus, lai nākotnē aizbildņiem, kas uzņēmušies rūpes par cilvēkiem ar pagaidu uzturēšanās atļauju, pienāktos atbalsts.

Tomēr papildus minētajam esot vēl daži neskaidri jautājumi, kas saistīti ar aizbildniecību pār gambiešu puisi. Piemēram, Ministru kabinetā aizbildnei skaidrots, iespējams saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar Džallo sniegto medicīnisko palīdzību, turpretim Nacionālais veselības dienests šādu iespēju noliedzis.

Tikmēr pats Džallo priecājas par iespēju pagaidām palikt Latvijā un slavē savu jauno ģimeni, sakot, ka ir tai neizmērojami pateicīgs. Jaunieša turpmākajos plānos ietilpst vidusskolas pabeigšana, darba atrašana un latviešu valodas prasmju pilnveidošana. Savukārt pēc tam Džallo gribot studēt žurnālistiku.

Jau vēstīts, ka Džallo Latvijā ieradās 16 gadu vecumā, vēloties izmēģināt spēkus Latvijas futbola klubā, taču tur viņu nepieņēma. Puisis apgalvo, ka viņa māte ir bezvēsts pazudusi, bet no patēva jaunietis baidās iespējamas izrēķināšanās dēļ. Latvijā par Džallo aizbildni kopš pagājušā gada nogales oficiāli iecelta Zemīte.