Latvijā ir ievērojami zemāks finansējums jaunu zāļu kompensācijai nekā Lietuvā un Igaunijā
Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir ievērojami zemāks valsts budžeta finansējums veselības aprūpei, tostarp zāļu kompensācijai, pauda Veselības ministrijas (VM) pārstāve Agnese Zarāne.
Viņa norādīja, ka pieejamais valsts finansējums jaunām kompensējamajām zālēm ir tiešā veidā saistīts ar nozarei kopumā pieejamo finansējumu.
Jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā ir nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. VM katru gadu Jaunajās politikas iniciatīvās iekļauj arī iniciatīvu finansējuma palielinājumam jaunu zāļu iekļaušanai, tomēr šīs iniciatīvas tiek atbalstītas tikai daļēji, piebilda Zarāne.
Pēc VM paustā, Latvijā publiskais finansējums veselības aprūpes nozarei joprojām ir zemāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām tam būtu jāsasniedz vismaz 12% no kopējā valsts finansējuma, kamēr Latvijā tas patlaban ir zem 10%. Tieši šī iemesla dēļ visas vajadzības nav iespējams atrisināt.
Veselības ministrijas mērķis ir 2023.gadā sasniegt 14% veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta.
Jau ziņots, ka valsts kompensējamo zāļu sarakstā Lietuvā un Igaunijā ir iekļauti divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā Latvijā, liecina Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) apkopotie dati par jaunāko zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2014. līdz 2017.gadā. Šis apkopojums liecina, ka Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļauti 24, Lietuvā 51, bet Igaunijā - 53 medikamenti dažādu lokalizāciju vēža, multiplās sklerozes, šizofrēnijas, depresijas, cukura diabēta un citu slimību ārstēšanai.
LETA
