Baltkrievijas ciemu iedzīvotāji par žogu uz Latvijas robežas: "Ne jau mēs ejam pāri! Tie ir čečeni"
Pie robežas ar Latviju Baltkrievijā vietējie iedzīvotāji nav satraukušies par to, ka būvēs žogu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas. Viņi to uztver kā normālu un adekvātu robežapsardzību. Viņi vienlaikus uzsver, ka ar latviešiem dzīvoja un dzīvos draudzīgi, un ka ne jau viņi ir tie, kuri regulāri pārkāpj robežu.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka nelegālo imigrantu un citu pārkāpēju apturēšanai uz Latvijas un Baltkrievijas robežas tiks būvēts stiepļu un dzeloņstiepļu metāla žogs vairākus desmitus kilometru garumā. Šobrīd ir izsludināta iepirkuma procedūra par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanas tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību. Žoga augstums plānots vismaz divi metri un tā augšdaļā būs pārkare ar cinkotu un ar pulverkrāsu pārklātu dzeloņstiepli. Šāds žogs 23 kilometru garumā jau ir izbūvēts uz Latvijas - Krievijas robežas. Krievijas presē šādu žogu uz Latvijas - Krievijas robežas izsmēja un nereti dēvē par „pretkrievu histēriju”, kas valda Baltijas valstīs.
Savukārt baltkrievi Latvijas robežsardzes iniciatīvu vērtē visnotaļ adekvāti un neizsaka ironiskas piezīmes. Tā, piemēram, Baltkrievijas robežsardzes pārstāvis Antons Bičkovskis kaimiņvalsts ziņu aģentūrai „Belta” paziņojis, ka šāda žoga būvniecība uz robežas ir „normāla prakse”, lai nodrošinātu valsts drošību
Krievijas finansētās ziņu aģentūras „Sputņik” Baltkrievijas redakcija apmeklējusi baltkrievu ciemu iedzīvotājus Latvijas pierobežā un jautāja, ko viņi domā par žoga celtniecību uz robežas.
„Dievs viņ' zin'!”
„Dievs viņu zin! Runā, ka pāri robežai daudz cilvēku staigā, televīzijā to stāsta. Arī Krievija robežu ar Baltkrieviju izbūvēja. Laikam jau tā vajag. Mēs gan to nesaprotam, bet tā jau ir politika,” sacīja pierobežas ciemata Šarmuhi iedzīvotāja Ludmila Andrejeva.
„Mūsu cilvēki saprot, kas ir robeža un adekvāti uztver situāciju,” saka Bigosovas ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs Vladimirs Hodoss un teic, ka ne jau vietējie ir tie, kuri cenšas nelegāli pāriet robežu.
Robežpārkāpēji līdz robežai brauc ar taksi
Pārsvarā nelegāļus pār robežu no Baltkrievijas uz Latviju ved čečenu izcelsmes pavadoņi, klāstīja pierobežas iedzīvotāji.
„Pēdējā laikā ir aizturēti vairāki čečenu izcelsmes pavadoņi, kuri agrāk ir piedalījušies dažādos militāros konfliktos. Čečeni teic, ka viņiem nav ko zaudēt, bet strādāt viņi nav pieraduši. Tādā veidā viņi pelna naudu,” atklāts bija Polockas robežsardzes daļas pārstāvis Deniss Gļebko. Paši nekaunīgākie nelegāļi no austrumu valstīm līdz robežai atbrauc ar taksi un sāk meklēt ceļus, kā pāriet robežu. Ceļi ir visdažādākiem – gar dzelzceļu, upes krastu un pat pāri purvam.
„Nelegāļiem nav vienots scenārijs. Vieni automobili var atstāt uz starptautiskās autotrases, citi atkal desmitiem kilometri līdz robežai iet kājām,” saka Gļebko un teic, ka baltkrievu robežsargiem ir laba sadarbība ar latviešu robežsargiem, lai spētu noķert nelegālus. Viņš uzskata, ka žoga uzcelšana uz robežas nāks tikai par labu. Tas būs signāls nelegāļiem – pat nemēģiniet pārkāpt robežu!
„Nepārdzīvojiet par mums!
Daudzi vietējie iedzīvotāji, kuri vēl piedzīvojuši padomju iekārtu, ar nostaļģiju atceras laikus, kad nebija nekādu šķēršļu, lai šķērsotu Latvijas – Baltkrievijas robežu, kad uz Daugavpili varēja aizbraukt ar autobusu, nevienam neuzrādot pasi.
Ludmila Andrejeva saka: „Attiecības ar latviešiem mums ir normālas. Mums nav iemesla ar viņiem strīdēties. Visu laiku draudzīgi dzīvojam. Vienīgi robeža mūs nu ir šķīrusi”.
Bigosovas iedzīvotāja Gaļina Trubača saka: „Nepārdzīvojiet par mums. Mums viss ir normāli, strādājam. Bet, kas strādā, tas dzīvo. Man Baltkrievijā labi. Latvijā nodzīvoju 40 gadus, bet tagad esmu te. Bet bērniem labi tur – Latvijā. Brauc ciemos, dāvanas ved, nežēlojas, sauc viesos, bet man nav laika braukt – jākopj dārzs”.
Baltkrievijas pierobežas ciemu iedzīvotāji par žogu uz Latvijas robežas (krievu val.)
Žogs būs arī uz Latvijas–Baltkrievijas robežas:
