Atvērtā koda programmas – neizmantotās iespējas vai ilūzijas?

Latvijā publiskajā sektorā lietojamos datoros, sākot no skolām, bibliotēkām un beidzot ar Valsts kanceleju un Satversmes aizsardzības biroju, gandrīz pilnībā valda Microsoft programmprodukti un to atvasinājumi. Saskaņā ar 2005. gada 2. februārī Prāgā noslēgto Latvijas valdības sadarbības līgumu ar Microsoft, ko no Latvijas valdības puses parakstīja toreizējais premjers Aigars Kalvītis un no Microsoft puses – Bils Geitss, Latvijas valsts garantē tikai licencētu šīs kompānijas produktu izmantošanu. Lai gan tika uzsvērts, ka šis līgums nav ekskluzīvs un iespējama arī citu operāciju sistēmu izmantošana publiskajā sektorā, prakse ir tāda, ka jau no pamatskolas sola visi tiek radināti izmantot tikai šīs kompānijas produktus.

Teorētiski līgumam nebija ne vainas – Latvijas valsts pārvalde tikai apņēmās ievērot autortiesību likumu. Tomēr līguma izstrādes laikā netika nopietni izskatīta iespēja nevis maksāt Microsoft par licencēm, bet gan legalizēt programmatūru citādi, proti, pārejot uz brīvo programmatūru. Dažkārt līgums arī tika nepareizi saprasts kā īpaša norāde, ka jāpērk tieši Microsoft programmatūra.

Līgums nenoliedzami bija un ir izdevīgs Microsoft, jo ļāva garantēti piegādāt programmatūru valsts iestādēm un ar minimāliem izdevumiem reklamēt savu produkciju mācību projektos. Tas bija izdevīgs arī Latvijas valsts pārvaldei, jo ļāva ietaupīt zināmas naudas summas programmatūras legalizēšanas procesā un iekļāva vairākus Microsoft apmaksātus projektus. Nosacīti zaudētāji šajā līgumā bija visi pārējie Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji – pēc apmācības darbā ar Microsoft programmatūru tie bija spiesti to arī nopirkt. Daļēji tāpēc, ka tika mācīti darboties ar šādu programmatūru, un daļēji – ka valsts iestādes, pašas lietojot Microsoft programmatūru, automātiski pieņem, ka arī iedzīvotāji to izmanto (piemēram, daudzviet pieņem vai nosūta tikai DOC formāta dokumentus).

E-lietu sekretariāta speciāliste Elita Cepurīte līguma noslēgšanu ar Microsoft skaidro ar vēsturisko un ekonomisko situāciju, kas noteica Microsoft programmatūras plašo izplatību Latvijas valsts pārvaldes iestādēs, uzsākot informācijas tehnoloģiju izmantošanu. "Šī programmatūra, ko lietoja valsts pārvaldes iestādēs un uzņēmumos, kā arī izglītības iestādēs, diemžēl pārsvarā bija nelicencēta, tas ir, pirātiskā – tātad pretlikumīga un sodāma. Noslēgtais līgums ar Microsoft, pirmkārt, deva iespēju licencēt lietošanā esošo pirātisko Microsoft programmatūru bez maksas, otrkārt, tas noteica pārejas periodu, kurā nelicencētās programmatūras lietotājiem netika piemērotas soda sankcijas. Visbeidzot, šim līgumam nav ekskluzivitātes statusa, t.i., katra puse saglabā tiesības stāties līdzīgās līgumattiecībās ar citiem." Patlaban publiskajā sektorā Latvijā netiek uzspiesta viena noteikta ražotāja programmatūra. Katra iestāde savas darbības nodrošināšanai izmanto to, kuru uzskata par piemērotāko un kuras piegādātājs ir uzvarējis izsludinātajā iepirkuma konkursā. Šeit gan jāpiebilst, ka visai bieži konkursa nosacījumi ir tādi, ka uzvarēt var vienīgi Microsoft.