"Standard & Poor's": Iestāšanās eirozonā uzlabotu situāciju Baltijas valstīs
Parīze, 5.marts, LETA--AFP. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ātra iestāšanās eirozonā palielinātu to kredītreitingus, mazinot šo valstu bankrota risku, ceturtdien paziņoja starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's".
"Tas ir diezgan saprotami - ja kāda no Baltijas valstīm šobrīd atrastos eirozonā, tad to kredītreitingi būtu par pāris pakāpēm augstāki," norādīja "Standard & Poor's" analītiķis Frenks Gils.
"Ja Eiropas Komisija vai Eiropas Centrālā banka (ECB) raidītu kādus signālus par iespēju paātrināt valstu iestāšanos eirozonā, tad tas acīmredzami uzlabotu to kredītreitingus," piebilda Gils.
Svētdien Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu samitā tika apspriesta iespēja paātrināt Centrālās un Austrumeiropas valstu iekļaušanos eirozonā, taču bloka valstis noraidīja ierosinājumus atvieglot nosacījumus vienotas valūtas ieviešanai.
Vācijas kanclere Angela Merkele pēc samita norādīja, ka ES "varētu apsvērt" paātrinātu valstu iekļaušanu eirozonā, bet Francijas prezidents Nikolā Sarkozī sacīja, ka patlaban šajā jautājumā tiek veiktas diskusijas.
Savukārt Ungārijas premjerministrs Ferencs Ģurčaņs pirms ES dalībvalstu samita mudināja bloka valstis paātrināt eirozonas pievienošanās procesu, uzsverot, ka kandidātvalstīm nevajadzētu gaidīt divus gadus, pirms pievienoties eirozonai.
Savukārt laikraksts "Wall Street Journal" vēstīja, ka arī ECB iebilst pret kritēriju maiņu ES valstīm, kas vēlas pievienoties eirozonai.
"Wall Street Journal" norāda, ka ECB jau ir pazīstama ar neelastību lēmumu pieņemšanā, kā piemēru minot situāciju, kad Lietuvas inflācija 2006.gadā par 0,1 procentpunktu pārsniedza kritēriju un tās pievienošanās eirozonai tika noraidīta.
Kā ziņots, lai ieviestu eiro, jaunajām ES valstīm vismaz divus gadus jābūt piemērojušām Eiropas valūtas kursa mehānismu II, kas pieļauj nacionālo valūtu svārstības pret eiro ne vairāk kā 15% robežās no centrālā piesaistes kursa.
Lai iestātos eirozonā, ir jāizpilda arī tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
