ERAB: Austrumeiropas ekonomiskā situācija nav tik dramatiska, kā tā tiek atspoguļota

Prāga, 5.marts, LETA--REUTERS/BLOOMBERG. Situācija Austrumeiropas ekonomikā nav tik dramatiska, kā to attēlo mediji, un finanšu krīze reģionā ir pārvarama, ja Rietumvalstu bankas turpinās aizdevumus saviem meitasuzņēmumiem reģionā, paziņoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Eriks Berglofs.

Viņš kritizēja, ka daudzos medijos pēdējā laikā tiek sniega pārspīlēta un neprecīza informācija, lieki ceļot paniku.

Daudzi laikraksti un izdevumi pēdējās nedēļās citēja Starptautisko norēķinu bankas (BIS) paziņojumu, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis no Rietumeiropas bankām uz pagājušā gada septembri kopumā bija aizņēmušās aptuveni 1,7 triljonus eiro (1,19 triljonus latu).

Taču Berglofs vēstulē finanšu laikrakstam "The Financial Times" norāda, ka šī summa ir Rietumvalstu finanšu iestādēm reģionā piederošo banku kopējā bilance, nevis parādi.

"Šis salīdzinājums ir vienkārši muļķīgs. Daudz labāks refinansēšanas vajadzību radītājs ir īstermiņa ārējais parāds, ko reģiona banku sektors ir parādā ārvalstu kreditoriem," raksta analītiķis.

Izņemot Krieviju un Kazahstānu, kas var paļauties uz saviem naftas tirdzniecībā gūtajiem resursiem, Austrumeiropas un Centrāleiropas banku sektora īstermiņa parādu kopējā summa ārvalstu kreditoriem ir aptuveni 130 miljardi ASV dolāru (73,06 miljardi latu), turklāt vairāk nekā pusi no šīs summas veido filiāļu parādi savām mātes bankām, norāda Berglofs.

ERAB ekonomists uzskata, ka finanšu krīze Austrumeiropā ir pārvarama, ja Rietumvalstu bankas turpinās aizdevumus saviem meitas uzņēmumiem reģionā.

"Galvenais ir, lai Rietumeiropas bankas turpina atbalstīt savus meitas uzņēmumus austrumos. Kamēr šī naudas plūsma turpināsies, tā ir ļoti liela daļa no problēmas risinājuma. Situācija ir kontrolējama, bet mums ir jābūt drošiem, ka tā tiek kontrolēta," viņš teica.

Pēc Berglofa aprēķiniem, Austrumeiropai refinansēšanai nepieciešami aptuveni 200 miljardi ASV dolāru (112,4 miljardi latu), vadoties pēc reģiona banku īstermiņa ārējiem parādiem ārvalstu kreditoriem.

ERAB šogad plāno Austrumeiropā un Centrāleiropā investēt rekordlielu summu - septiņus miljardus eiro (4,92 miljardus latu) salīdzinājumā ar 5,8 miljardiem eiro (4,08 miljardiem latu) iepriekšējā gadā.

"Septiņi miljardi eiro ir mērķis. Ja vajadzības izrādīsies lielākas, mēs varētu būt spējīgi šo summu palielināt," skaidroja ekonomists. Aptuveni trīs miljardi eiro (2,1 miljards latu) no šīs summas tiks izmantoti, lai palīdzētu reģionu banku rekapitalizācijai, un vēl aptuveni tāda pati summa nākamajā gadā.

Berglofs norāda, ka vislielākās grūtības sagaida Latviju un Ukrainu, bet vislabāk pašreizējos apstākļos turas Polija un Čehija, jo tās ir ieviesušas stingrākas fiskālās politikas un tajās ir mazāk izplatīti kredīti ārvalstu valūtās.

Daži ekonomisti Bulgārijai, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ieteikuši atteikties no savas fiksētās nacionālās valūtas kursa piesaistes, tomēr ERAB ekonomists šādam solim nepiekrīt.

"Šobrīd nav īstais laiks atteikties no valūtas kursa piesaistes. Tam ir ļoti sarežģīts konteksts, bet šobrīd nav īstais laiks to mainīt. Tās [Bulgārija un Baltijas valstis] no devalvācijas neko daudz neiegūs," norāda Berglofs.

Visas reģiona kursam nepiesaistītās valūtas pēdējos mēnešos ir zaudējušas savas vērtības. Polijas zlota vērtība pret eiro pēdējos sešos mēnešos nokritusies par 30%, padarot zlotu par visdramatiskākās pārmaiņas piedzīvojušo valūtu reģionā. Ungārijas forinta vērtība nokritusies par 22%, bet Rumānijas leja par 16%.