Riekstiņš: NATO un Krievijas augsta līmeņa sarunu atsākšana dos iespēju runāt par sarežģītiem jautājumiem
Rīga, 5.marts, LETA. NATO lēmums oficiāli atsākt augsta līmeņa sarunas ar Krieviju ir pozitīvi vērtējams, jo tas dos iespēju runāt ar Krieviju arī par sarežģītiem jautājumiem, piemēram, par situāciju Gruzijā, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Riekstiņš skaidroja, ka alianses lēmums ir balstīts apsvērumā, ka NATO ir jārunā ar Krieviju par visu jautājumu spektru, proti, ne tikai par jautājumiem, kuros pušu viedokļi ir līdzīgi, bet arī par jautājumiem, kur tie ir atšķirīgi un pat diametrāli pretēji, piemēram, par Maskavas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.
NATO pēc sarunu iesaldēšanas ar Krieviju bija gandrīz vienīgā organizācija, kurai nebija augsta līmeņa dialoga ar Maskavu, piebilda ministrs.
Kā ziņots, NATO ārlietu ministri ceturtdien vienojās oficiāli atsākt augsta līmeņa sarunas ar Krieviju, kas ir iesaldētas kopš pagājušā gada augusta, kad Krievija iebruka Gruzijā, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.
"Ministri panākuši vienošanos oficiāli atsākt NATO un Krievijas Padomes sēdes arī ministru līmenī," žurnālistiem Briselē paziņoja Shēfers.
Viņš neminēja konkrētu datumu, kad sarunas varētu atsākties, bet piebilda, kas tas notiks drīzumā pēc aprīļa sākumā paredzētā NATO samita, kurā tiks svinēta alianses 60.jubileja.
Shēfers piebilda, ka NATO un Krievijai tomēr "pastāv būtiska viedokļu atšķirība virknē jautājumu, un mēs domājam, ka Krievijai vajadzētu mainīt tās nostāju".
Viņš īpaši norādīja uz Krievijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.
Lai mazinātu bažas Gruzijā un Ukrainā, kuras abas cer pievienoties NATO, alianses ministri ceturtdien tiekas arī ar saviem Gruzijas un Ukrainas kolēģiem.
Krievijas Ārlietu ministrija atzinīgi novērtēja NATO lēmumu atsākt tikšanās ar Krieviju. "Mēs esam apmierināti, ka veselais saprāts ir ņēmis virsroku NATO," sacīja ministrijas pārstāvis Igors Ļjakins-Frolovs. Tomēr viņš pauda nožēlu, ka alianse šo lēmumu pieņēmusi vienpusēji, jo tam "vajadzēja būt kopīgam lēmumam ar Krieviju".
