Gribot atbrīvoties no līzinga, lūdz zagļus paņemt auto
Grūtie laiki liek cilvēkiem izdomāt visādas viltības, kā tikt vaļā no spiedīgām finansiālām saistībām.
Treknajos gados nopirkts auto, bet tagad līzingu samaksāt vairs nav pa spēkam. Ko darīt? Finanšu problēmu nomāktajam pilsonim iešaujas prātā ģeniāla doma. Proti, pats saimnieks inscenē auto zādzību vai tā avāriju, uzraksta iesniegumu policijai un ar bēdīgu sejas izteiksmi dodas pie apdrošinātāja, cerībā saņemt prāvu apdrošināšanas kompensāciju. Taču — tavu ķezu! Ne viens vien tāds gudrinieks jau piedzīvojis vilšanos — apdrošinātāji ar platu un saprotošu smaidu izsniedz nevis kāroto naudiņu, bet... tādu pašu mašīnīti. Nu, krāsa var atšķirties, taču tik un tā saistības paliek, un līzings jāmaksā tāpat. Ģeniālais plāns izgāzies... Un tā nav leģenda, bet patiesība.
Apdrošināšanas sabiedrībās strādā detektīvi
Ne visiem viltus zagļiem zināmi īsto profesionāļu stiķi, un ar to viņi arī iekrīt. Porsche Cayenne nav viegli nozogams auto, šie spēkrati ir aprīkoti ar satelītmeklēšanas sistēmu, sauktu par kosmosu — auto gaitām iespējams izsekot no attāluma. Nespēdams samaksāt dārgo līzingu, auto saimnieks ķeras pie lietas. Nakts aizsegā, kad pārējie kaimiņi jaunajā projektā saldi dus, Jānis (sauksim viņu tā) mašīnu nodod izdarīgu un par taisnīgu samaksu palīdzēt gatavu vīru rīcībā. Kur auto paliks, Jāni neinteresē, galvenais, lai vairs neatrodas.
Tikai policisti gluži muļķi nav, arī apdrošināšanas sabiedrībās strādā detektīvi. Un, kad auto tomēr uziets kaimiņos Krievijā, zinātājus samulsina, piemēram, Porsche spoži gludās durvis. Klasiskas zādzības gadījumā šai mašīnai parasti ir neganti, ar „fleksi” durvīs izgriezts caurums, lai tiktu pie vadiem un salaistu „uz īso”. Tā iespējams dabūt vaļā durvis — ja nav atslēgu. Un pat profesionāļu zagtiem Cayenne ir pamatīgi izārdīts salons — ļaundaris meklējis satelītmeklēšanas sistēmu, lai to atslēgtu. Protams, visus pār vienu kārti mest nevar, atslēgas var arī izzagt no kabatas veikalā.
Citi, pieticīgāki ļaudis noskrūvē savam BMW spoguļus, piesaka kā zagtus, saņem apdrošināšanas naudu un pieskrūvē atpakaļ. Bet citreiz ar to nepietiek. Banka paaugstina procentus, bērnam vajadzīgi zābaki, suns arī prasa ēst, sieva grauž. Un tad nu, kad tas viss pieriebies, cilvēks aizstūrē savu auto pēdējā gaitā uz mežu. Pielasa pilnu grozu ar sēnēm un mājup brauc ar autobusu, jo vēl nesen lolotajai mašīnai pašrocīgi pielaiž uguni. Būdams tomēr taupīgs un praktisks vīrs, pirms ķerties pie sērkociņiem, viņš vēl noskrūvē spoguļus. Un izņem no salona bērna aizmirsto, bet mīļo mīksto mantiņu.
Ja policistiem pēc budžeta apcirpšanas pietrūcis naudas degvielai, viņi pat var neaizbraukt uz notikuma vietu. Apdrošinātāji ir pelnošāki un diezgan piekasīgi. Un te nu vakarā pie aliņa izgudrotais plāns saļogās. Apdrošinātājs aizdomājas, kāpēc zaglim ievajadzējies tieši diskus, bet nekas cits no pāris gadu vecā auto rezerves daļām nav derējis.
Gudrākie par lieku nastu kļuvušos auto notirgo rezerves daļām. Tomēr arī tad gadās visādi, jo reizēm policija atklāj šo labumus un to izcelsmes avotus.
Puse zādzību inscenētas?
Šāda shēma it īpaši ir populāra ar ekonomiskās klases automašīnām, kuras mazlietotas ir grūti pārdot — nav pieprasījuma. Arī Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins atzīst, ka reizēm pietiek vien uzzināt nozagtā auto marku, lai rastos aizdomas, ka zaglis varētu būt pats īpašnieks, jo īstenie noziedznieki visbiežāk ķeras pie Volkswagen, Audi, Mercedes–Benz un BMW markas braucamrīkiem. „Šo marku automašīnas veido 80% no visām nozagtajām, jo par tām melnajā tirgū ir gatavi maksāt. Bet ir auto, kurus neviens nemēģinās legalizēt, jo nav izdevīgi,” skaidro Grišins. Noziedzniekiem jāatpelna kaut vai aparatūra, lai nekrāmētos ar Hyundai Getz.
Tiesa gan, apdrošināšanas kompānijas Balta drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis–Jaunsīlis neslēpj, ka aizdomīgi pazūd arī lepnāki spēkrati. „Nesen mums nozaga Porsche Cayenne. Domāju, būs grūti noskaidrot patiesību, jo apzagtie ir cilvēki, no kuriem dažs labs agrāk strādājis policijā un ļoti labi apzinās izmeklēšanas iespējas un veidus. Bet aizdomas par blēdību ir ļoti pamatotas. Mašīnā bija radio meklēšana, kas neko nedeva, cilvēkam ir parādi, auto nelieto, bet, ja prasa par pēdējo dienu maršrutu, neko neatceras. Stāsta ļoti daudz ko, tikai ne par konkrēto lietu,” stāsta Egīls Sīlis–Jaunsīlis.
Rīgā, Bruņinieku ielā, pazudušajam 2005. gada Porsche Cayenne signalizācija nav līdzējusi — ne pirmajam, ne pēdējam. Apdrošinātāji aizvien vairāk saņem šaubīgus pieteikumus. Iespējamās krāpšanas šogad varētu būt 40% no visiem nozagtajiem un apdrošinātajiem auto, lēš Sīlis–Jaunsīlis.
Piebiedrojas krīzes upuri
Piemēram, trolejbusa vadītājs iegādājies Daewoo, to dzērumā sasitis un sapratis, ka apdrošinātājs nemaksās, tāpēc izvēlējies auto „nozūmēt”. Vai arī ģimene izveidojusi firmu, taisījusi mēbeles. „Mātei mašīna, vīram, tēvam, brālim katram pa mašīnai, un pēkšņi tādi laiki. Ko ģimene darīs ar četrām vai piecām mašīnām? Sākas visādas domas,” bilst Sīlis–Jaunsīlis.
Dīvainās zādzības
Viens savāds gadījums saistīts ar kādu Renault Laguna saimnieku, kurš pērn aizbraucis sēņot, bet auto nozagts. Vēlāk tas mežā atrasts sadedzināts, bet dažas pazīmes apdrošinātājus darījušas aizdomīgus — pirms svilināšanas noskrūvēti riteņu diski. Riepas gan palikušas un sadegušas kopā ar mašīnu. Tas ir milzu darbs — mežā noskrūvēt automašīnai diskus, tad noņemt riepas, kuras pēc tam kopā ar mašīnu nosvilināt.
Iespējams, cietušajam apdrošināšanas kompensācijas vietā būs tāds pats Renault. Tā ir jauna pieeja apdrošinātāju darbā un noteikumi tieši to paredz — ja apdrošināšanas summa pārsniedz auto vērtību, kompānijai ir tiesības nozagto, bojāto vai bojāgājušo auto aizstāt „ar tādas pašas markas, modeļa, izlaiduma gada un komplektācijas transportlīdzekli”.
Drošības dienesta vadītājs skaidro: „Šo likumu izmantojam, ja ir pamatotas aizdomas par maldināšanu, krāpšanu.” Rezultātā godīgie ir apmierināti, bet blēži paliek, kur bijuši — pie līzinga maksājuma. Starp citu, auto vietā dod arī, ja nozagtās mašīnas faktiskā vērtība ir zemāka nekā aprēķinātā apdrošināšanas vērtība, un klients nepiekrīt piedāvātajai atlīdzībai.
Lielākā krāpšanas lieta
Krāpties gribētājiem der zināt, ka viņiem pretim stāv profesionāļi — bijušie policisti. Sīlis–Jaunsīlis 1997. gadā aizgāja no darba policijā, kur izmeklēja tieši auto zādzības.
„Mēs nedrīkstam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, nepārbaudot, vai zādzības gadījums patiešām ir noticis,” likuma prasību uzsver drošībnieks. Šogad Balta vērsusies policijā ar četriem iesniegumiem par iespējamām auto viltus zādzībām. Pērn bijuši seši iesniegumi, apmēram tikpat vidēji ik gadu.
„Konstatējām, ka viņi ir savstarpēji pazīstami. Zādzību rokraksts un šo cilvēku attieksme bija ļoti dīvaina. Atklājās, ka visas četras mašīnas divus vai trīs mēnešus pirms zādzību pieteikuma jau bija pārdotas Krievijā par bargu naudu,” atklāj Sīlis–Jaunsīlis. Porsche un BMW saimnieks atzinies, bet otrs spītējas un turpina tiesāties.
Savukārt pērn gada nogalē policija aizturēja grupu — divus brāļus un sievieti, kurus atmaskoja apdrošināšanas krāpšanā ar trīs „nozagtiem” auto: Nissan Patrol, Mercedes–Benz ML un Chrysler. Atrastas arī šo mašīnu rezerves daļas — taupīgie blēži noskrūvēja un paturēja spoguļus, riepas, citas derīgas lietas.
Šogad 15 kriminālprocesi
Ne visi blēži prasa apdrošināšanu, toties ir tādi, kas pārdevuši auto, neliekas vairs ne zinis par līzingu. Piemēram, pērn Rīgā, Kurzemes rajonā, izdevies atklāt nelegālu BMW izjaukšanas vietu, un policija pēc detaļām atšifrēja 40 auto. „No tiem 15 bija klasiski nozagtas, pārējās 25 mašīnas nebija pieteiktas kā zagtas un par vairākām ilgi nebija maksāts līzings,” stāsta Grišins. „Cilvēki uzskata, ka var to auto pārdot daļās, nedaudz nopelnīt, bet saistības ar banku gan jau pašas pazudīs. To ir grūti saprast.”
Ja nu kādam šīs blēdības nešķiet nekas briesmīgs, Grišins atgādina par Krimināllikumu — 178. panta Apdrošināšanas krāpšana trešā daļa paredz cietumsodu līdz sešiem gadiem. Ar to vēl apsūdzības buķete nebeidzas. Ja līzingā pirkts auto ir sadedzināts, var dabūt 185. pantu par svešas mantas iznīcināšanu un bojāšanu — no trīs līdz desmit gadiem. Nepatiesa uzdošanās par cietušo uz šā fona nieks vien ir — 297. pantā paredzēta nebrīve līdz diviem gadiem, arests vai piespiedu darbs.
Māris Puķītis/Foto: Māris Puķītis, Baltas arhīvs, A.F.I.
