Ministrijas nākamā gada budžetā prasa papildu 400 miljonus eiro

Ministre uzskata, ka pagājušajā nedēļā notikušās individuālās sarunas ar ministriem un vakar notikusī ministru kopīgā diskusija par nākamā gada budžetu bijušas vērtīgas.

Sarunās ar ministriem finanšu ministre informējusi par 2017.gada budžeta iespējām, ja iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 3%, un kādas būs budžeta iespējas, ja IKP augs lēnāk. No IKP izaugsmes prognozēm būs arī atkarīga fiskālā telpa, kuras apjoms, pēc ministres teiktā, būs zināms vasaras vidū, kad tiks atjaunotas valsts IKP izaugsmes prognozes.

"Šā gada pirmais ceturksnis izaugsmes ziņā bija gauss, bet nu jau tempi paātrinās un arī nodokļu iekasēšana uzlabojas. Atbilstoši pavasara prognozēm, nākamā gada budžeta fiskālā telpa ir deviņi miljoni eiro," informēja Reizniece-Ozola.

FM apkopotā provizoriskā informācija par ministriju nākamā gada budžeta pieprasījumiem liecina, ka kopumā ministrijas vēlas 400 miljonus eiro.

"Protams, vēlmes nesakrīt ar iespējām, pat neskatoties uz to, ka budžeta pieprasījumos ministri nav bijuši pārāk utopiski. Turklāt no prasītajiem 400 miljoniem eiro 150 miljoni eiro tiek prasīti veselības jomai. Skaidrs, ka no kopējās prasītās summas varēsim atbalstīt tikai daļu," sacīja finanšu ministre.

Viņa piebilda, ka konkrēti nākamā gada budžeta cipari nav zināmi, jo diskusijas ir sākušās nesen. "Dažu mēnešu laikā būs jātiek skaidrībā ar to, kuri no pasākumiem ir svarīgākie ierobežota budžeta apstākļos," teica ministre.

Kā vienu no sarežģītākajām jomām nākamā gada budžeta kontekstā Reizniece-Ozola minēja veselības nozari, tāpēc FM uzdevusi Veselības ministrijai iesniegt detalizētāku budžeta pieprasījumu. "Ir milzīga ārstniecības programma, kurā ieplūst nauda, taču nevar precīzi redzēt, kura joma cik daudz tiek finansēta. Pirms dot papildus finansējumu veselības nozarei, jābūt arī skaidram kontroles mehānismam," uzsvēra finanšu ministre.

Savukārt, runājot par finansējumu izglītībai, Reizniece-Ozola atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) partneri vēl nav atbalstījuši jauno izglītības finansēšanas modeli, tāpēc vēl ir daudz neatbildētu jautājumu un IZM pie tiem vēl strādā. "Manuprāt, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) ir redzējums, bet nopietnas reformas nevar veikt vienas nakts laikā, ir nepieciešams laiks. Katrā ziņā vēl būs jāsaprot, cik īsti izmaksās izglītības reforma, jo iepriekš minētie 27 miljoni eiro nu sasnieguši 40 miljonus eiro," informēja ministre.

Tāpat līdz šā gada jūnijam ministrijas iesniegs nepieciešamā finansējuma apmēru jaunās politikas iniciatīvu īstenošanai. Reizniece-Ozola pauda cerību, ka ministriju prasības nebūs pārāk lielas, tāpēc tika panākta vienošanās, ka katra ministrija iesniegs FM vērtēšanai piecus svarīgākos pasākumus.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka iepriekš ar katru ministru pārrunājusi jautājumu par ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanu, un patlaban ministriju bāzes finansējumā atrasti aptuveni 50 miljoni eiro, ko novirzīt ministriju svarīgo jautājumu risināšanai.

Finanšu ministre arī uzskata, ka aktīvāk jādomā par budžeta ieņēmumiem, tāpēc vakar notikušajā sarunā ar ministriem tika izskatītas iespējas, kā palielināt ieņēmumus, piemēram, samazinot ēnu ekonomiku, piemērojot reverso pievienotās vērtības nodokli graudkopības nozarei u.c.

Kā ziņots, šā gada 1.martā Ministru kabineta (MK) apstiprinātie budžeta bāzes izdevumi turpmākajiem trim gadiem paredz, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017.gadam aprēķināti sešu miljardu eiro apmērā, 2018.gadam - 6,2 miljardu eiro, savukārt 2019.gadam - 5,9 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam, 2017.gadam izdevumi attiecīgi samazināti par 38,3 miljoniem eiro, 2018.gadam palielināti par 2,9 miljoniem eiro, bet 2019.gadam bāzes izdevumi noteikti par 296,3 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar apstiprināto 2018.gada ietvaru.

Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2017.gadam paredzēti 4,7 miljardi eiro un 2018.gadam - 4,8 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru ir attiecīgi palielināti par 15,4 miljoniem eiro 2017.gadam, bet 2018.gadam - samazināti 7,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2019.gadam paredzēti 4,5 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2018.gada ietvaru ir par 269,5 miljoniem eiro mazāk.