Viļņa, 21.apr., LETA. Lietuvā daudz runāts par nepieciešamajiem pārkārtojumiem, reizēm pat pārāk sabiezinot krāsas, taču šīs runas nereti pārvērtušās "stratēģiju un projektu grēdās", bet lozungi, kas neiemiesojas darbos, galu galā nogurdinājuši cilvēkus - šādu viedokli savā gadskārtējā ziņojumā izteicis prezidents Valds Adamkus, kura pilnvaru termiņš tuvojas nobeigumam.
"Visu šo laiku esmu runājis un strādājis, kā man likusi sirds," viņš sacījis Seima sēdē, atgādinot, ka pēc gada no parlamenta tribīnes ziņojumu lasīs jau cits prezidents.
Kā norāda Lietuvas biznesa ziņu portāls "vz.lt", noklausīties Adamkus beidzamo ziņojumu bija ieradusies gan prezidenta dzīvesbiedre Alma Adamkiene, gan viņa priekštecis Aļģirds Brazausks, gan premjerministrs Andrjus Kubiļus un ministru kabinets, Eiropas Parlamenta deputāti, apriņķu priekšnieki, pilsētu un rajonu mēri.
Prezidents savā runā paudis nožēlu, ka Lietuvas vārda tūkstošgade, kas tiek svinēta šogad, sakritusi ar grūtajiem laikiem ekonomikā, ka līdzās sasniegumiem palikusi sajūta - paveikts pārāk maz un Lietuvā nav izveidojusies nobriedusi pilsoniskā sabiedrība ar spēcīgu kopības izjūtu.
Viņā vārdiem runājot, Lietuvas dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES) "daudziem sagrozījusi galvu" un tas bremzējis darbošanos daudzās jomās, neveicinot gatavību veikt nepieciešamās reformas un pienācīgi sagatavoties krīzes iespējai.
Lietuvas valsts vadītājs nav slēpis, ka lielas bažas viņam izraisa politikas un biznesa sakari. Lietuva diemžēl nav kļuvusi par nobriedušas demokrātijas valsti, politiskajā iekārtā vērojamas oligarhiskas pārvaldes iezīmes. "Šiem kontaktiem - un pirmkārt partiju atkarībai no biznesa finansiālā atbalsta - pēc iespējas drīzāk jādara gals, taču attiecīgie likumu grozījumi pārklājas ar putekļiem Seima atvilktnēs," viņš uzsvēris.
Vienlaikus prezidents izteicis cerību, ka Lietuva krīzes laikos neļausies mānīgi viegliem risinājumiem. "Tā ir veca patiesība, ka nabadzības cēlonis nav valsts ekonomiskā atpalicība, bet vienkārši morāles un cilvēcības trūkums," viņš sacījis, paužot pārliecību, ka valstī nekas nemainīsies, kamēr tiks apgalvots, ka Lietuvas galvenās problēmas meklējamas ekonomikas vai tehnoloģiju attīstībā, lai gan patiesībā sabiedrībai ir nepieciešama morālā attīrīšanās.
"Cita ceļa nav. Ignorējot morāles nozīmi, valsts vara maksā ar mūsu lielāko bagātību - ar emigrējušajiem cilvēkiem," uzsvēris Adamkus.
Pēc viņa teiktā - krīze nevis radījusi problēmas, bet drīzāk palīdzējusi skaidrāk saskatīt esošos trūkumus. Valsts vadība nav spējusi veikt būtiskus pārkārtojumus augstākās izglītības, veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma jomā, nav sakārtojusi valsts ierēdņu sistēmu un iekrājusi resursus grūtākiem laikiem.
Runas nobeigumā prezidents pateicies tautai par uzticēšanos un atbalstu, ko nemitīgi jutis. "Esmu un būšu kopā ar jums," viņš piebildis.
Vēlākajā sarunā ar žurnālistiem pēc Seima sēdes Adamkus izteicis viedokli, ka Lietuvas Seimā "nav vajadzības turēt 141 deputātu". "Pārāk daudz. Kaimiņvalstis strādā ar mazāku skaitu, bet tieši tikpat efektīvi, un vairāk ir tikai dažām lielajām valstīm, toties tur arī iedzīvotāju ir desmitkārt vairāk," viņš norādījis.
Uz jautājumu, kādus darbus viņš savā prezidenta pilnvaru laikā būtu gribējis paveikt, bet nav paveicis, Adamkus atbildējis, ka viņam nav izdevies saliedēt lietuviešu tautu kā nobriedušu un atbildīgu sabiedrību, izcelt katra cilvēka, pilsoņa, ierēdņa atbildību un gatavību paveikt visu, kas no viņa atkarīgs.
Prezidents piebildis, ka pēc aiziešanas no amata nepārstās aktīvi interesēties par Lietuvas dzīvi un būs gatavs atklāti izteikties par pamanītajām kļūdām vai panākumiem.
82 gadus vecais Adamkus ar dažu gadu pārtraukumu pildījis prezidenta pienākumus divus piecu gadu pilnvaru termiņus. Pirmo reizi viņš tika ievēlēts valsts vadītāja amatā 1998.gadā, bet 2003.gada sākumā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja Rolandam Paksam, kas gadu vēlāk tika atcelts no šā amata impīčmenta ceļā. 2004.gada jūnijā Adamkus tika ievēlēts par Lietuvas prezidentu otro reizi.
Nākamo Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta paredzēta 17.maijā, bet otrā kārta, ja tā būs vajadzīga, - trīs nedēļas vēlāk, 7.jūnijā.
