Lietuvas aizsardzības ministre: Budžeta samazināšana apdraud karaspēka funkciju izpildi

Viļņa, 22.apr., LETA. Ja aizsardzībai paredzētie līdzekļi Lietuvas budžetā tiks vēl vairāk samazināti, karaspēks var netikt galā ar visām tam uzticētajām funkcijām, trešdien pēc tikšanās ar prezidentu Valdu Adamku žurnālistiem paziņojusi aizsardzības ministre Rasa Jukņevičiene.

Jau ar pašreizējo finansējumu profesionālajā karadienestā nebūs iespējams pieņemt plānoto skaitu ierindnieku, viņas teikto citējis Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "lrt.lt".

Kā norādījusi ministre, pirmajā budžeta izdevumu pārskatīšanas reizē aizsardzībai atvēlētie līdzekļi samazināti par 13% jeb 151 miljonu litu (31 miljonu latu).

Pēc viņas teiktā, ar atlikušajiem līdzekļiem vēl var dzīvot un, ļoti saņemoties, pildīt karaspēkam uzticētos uzdevumus. "Tā pirmkārt ir dalība starptautiskajās misijās, starptautiskajās operācijās Afganistānā, tā ir gatavošanās nākamgad paredzētajai dežūrai NATO ātrās reaģēšanas spēkos," sacījusi Jukņevičiene.

Taču vēl lielāks finansējuma samazinājums jau varētu ietekmēt Lietuvas bruņoto spēku spējas pildīt to vitāli svarīgās funkcijas, brīdinājusi ministre, paužot viedokli, ka tādā gadījumā nāksies apspriesties ar partijām un valdības locekļiem, no kurām funkcijām nākotnē varētu atteikties.

Viņa norādījusi, ka līdzekļi tiks taupīti, samazinot investīcijas un izdevumus darba samaksas nodrošināšanai. Krietni tiks samazināti izdevumi formastērpu iegādei - 2007.gadā karavīru apģērbšanai bijis atvēlēts 21 miljons litu, bet šogad tikai seši miljoni. "Gadu vai divus karavīri mēģinās iztikt ar šiem pašiem formastērpiem," piebildusi aizsardzības ministre.

Lēsts, ka astoņus miljonus litu varētu ietaupīt, palaižot aizsardzības sistēmas darbiniekus bezalgas atvaļinājumā.

Sakarā ar finansējuma samazinājumu profesionālajā karadienestā iepriekš paredzēto 600 ierindnieku vietā šogad varēs pieņemt tikai 150.

"Beidzamie obligātā dienesta karavīri ar iepriekšējā ministra pavēli tiek atvaļināti jūlijā, bet profesionālā dienesta ierindniekiem jāmaksā algas, taču naudas nav. Tāpēc algoto ierindnieku būs mazāk. Arī tas būtiski ietekmēs karaspēka darbību, karavīru sagatavošanu, bataljonos trūks ierindnieku," uzsvērusi Jukņevičiene.

Viņa atzinusi, ka ar līdzīgām grūtībām saskaras arī citas NATO valstis.

"Tā ir visas alianses problēma. Aizsardzības budžeti tiek samazināti visur. (..) Aizsardzības budžetu samazinās arī Latvija. Taču rodas jautājums par proporcijām - vai uz aizsardzības budžeta rēķina netiek mēģināts aizsargāt citas jomas. Saprotu, ka tas ir svarīgi, bet arī šai disproporcijai jānosaka robežas," paziņojusi ministre.

Arī prezidents Adamkus paudis viedokli, kad valstij nevajadzētu taupīt līdzekļus uz nacionālās drošības rēķina.

"Kā uzskata prezidents, taupot budžetu, jānosaka prioritātes, un viena no tām ir nacionālā drošība - mazai valstij ir pārāk riskanti taupīt uz tās rēķina, jo tas ir saistīts ar valsts suverenitāti," Adamkus vārdus citējusi viņa preses sekretāre Rita Grumadaite.

"Prezidents uzsvēris, ka sakarā ar finanšu krīzi samazinās ģeopolitiskās vides stabilitāte, un tas palielina dažādus riskus, tāpēc šādos apstākļos vājināt spēkus, kas garantē nacionālo drošību, būtu bīstami," viņa norādījusi.