2009. gada 23. aprīlis, 15:18

Riekstiņš: Uztvere par "jauno" un "veco" Eiropu sāk izzust

Jauns.lv

Rīga, 23.apr., LETA. Pieeja dalīt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis "jaunajā" un "vecajā" Eiropā sāk izzust, šodien preses konferencē par Latvijas dalības ES piecu gadu rezultātiem un nākotnes uzdevumiem sacīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

"Nav tālu tas brīdis, kad mēs varēsim šādu apzīmējumu "jaunā Eiropa" un "vecā Eiropa" dzirdēt aizvien retāk," sacīja politiķis, norādot, ka sākotnēji šāds dalījums bijis objektīvs, taču jaunās dalībvalstis piecu gadu laikā ir pierādījušas, ka ir "augušas" to kompetences.

Vienlaikus Riekstiņš teica, ka arī mums pašiem nepieciešams izcelt, ka nav atšķirības starp dalībvalstīm un ka tās visas ir vienlīdzīgas.

Ministrs uzskaitīja virkni ieguvumu no Latvijas dalības ES, taču, atbildot uz jautājumu, kas viņu pašu personīgi kā ES pilsoni pārsteidzis šajos piecos gados kopš mūsu valsts ir pilntiesīga bloka locekle sacīja: pārsteidzošs esot Latvijas iedzīvotāju zemais atbalsts valsts dalībai ES.

"Tā man ir zināma mīkla," vērtēja Riekstiņš, norādot, ka zemais atbalsts varētu būt skaidrojams ar mūsu pašu paviršību, skaidrojot vietējās neizdarības ar argumentu "Brisele to prasa!".

Arī "fundamentālus zaudējumus" no mūsu valsts dalības ES ministrs nesaskatīja, vien minēja, ka ir lietas, kuras pieredzes trūkuma dēļ Latvija nav pilnībā izmantojusi, piemēram, ieviešot sarežģītas procedūras ES fondu apguvē. "No gūtajiem puniem ir jāmācās," uzsvēra politiķis.

Ministrs kā Latvijas ieguvumus šajos piecos gados minēja ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, vienotos tirdzniecības nosacījumus, brīvo pakalpojumu kustību, Latvijas pievienošanos Šengenas zonai, darba spēka pārvietošanās iespējas, politiskās ietekmes palielināšanos u.tml.

Patlaban būtiska Latvijai un visai ES, pēc Riekstiņa teiktā, ir Lisabonas līguma tālākā virzība, enerģētikas jautājumi, jaunā finanšu perspektīva, klimata pārmaiņas, gaidāmā Latvijas prezidentūra ES 2015.gadā un daudzi citi jautājumi.

Latvija no 2004. līdz 2006.gadam ES ir iemaksājusi 388,4 miljonus latu, bet saņēmusi ar dažādu programmu starpniecību 1,128 miljardus latu. Savukārt laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam tiek prognozēts, ka Latvija ES iemaksās 1,15 miljardus latu, bet saņems - 4,6 miljardus latu.

Kā ziņots, 1.maijā apritēs pieci gadi, kopš Latvija pievienojusies ES bloka valstīm. 2004.gada 1.maijā notika ES vēsturē lielākā paplašināšanās, kad līdz ar Latviju tika uzņemtas deviņas jaunas dalībvalstis - Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Polija.

LETA jau ziņoja, ka par godu Latvijas dalības ES piecgadei tiks rīkoti arī dažādi pasākumi. 1.maijā Vērmanes dārzā būs ES dārza svētki, 7.maijā - konference "Eiropas patība - vēsture, kultūra un politiskā identitāte", kuras patronese būs eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet no 30.aprīļa diskusijas Rīgā un reģionos par uzņēmēju izaicinājumiem ES.