Līdz ceturtdienai dalībvalstīm jāpublisko ES lauksaimniecības subsīdiju saņēmēju vārdi

Brisele, 27.apr., LETA--AFP. Ceturtdien tiks atklāts viens no Eiropas Savienības (ES) visrūpīgāk glabātajiem noslēpumiem, jo beigsies galīgais termiņš, līdz kuram jāpublisko visi ES devīgo lauksaimniecības subsīdiju saņēmēji.

ES lauksaimniecību subsīdiju sistēma, kuras sākotnējais mērķis bija palielināt lauksaimniecisko ražošanu pēc Otrā pasaules kara, tagad aprij gandrīz 40% bloka budžeta, un līdz ceturtdienai visu subsīdiju saņēmēju vārdi visās 27 dalībvalstīs jāpublicē publiski pieejamās interneta vietnēs, norādot arī precīzas viņiem izmaksātās summas.

Un šīs summas nav niecīgas - 2007.gadā ES atbalsts zemkopjiem sasniedza aptuveni 55 miljardus eiro (38,5 miljardus latu), un vislielāko daļu no šiem līdzekļiem saņēmusi Francija.

Pienākums padarīt lauksaimniecības subsīdiju izmaksu caurskatāmu izriet no vienošanās par Kopīgās lauksaimniecības politikas (CAP) reformām, kura pēc asas cīņas tika panākta 2006.gadā.

Jau 2008.gada decembrī dalībvalstīm bija jānovāc noslēpumainības plīvurs no nelielas daļas izmaksāto subsīdiju, atklājot tā saukto lauku attīstības fondu līdzekļu saņēmējus.

Taču ceturtdien jāpienāk atklātības brīdim arī tiešo lauksaimniecības subsīdiju saņēmējiem, kam tiek atvēlēta lielākā daļa līdzekļu.

Tomēr vēl pagājušajā nedēļā Vācija centās to novilcināt, norādot, ka neatklās saņēmēju vārdus, jo dažas valsts tiesas apmierinājušas lauksaimnieku prasības, atzīstot, ka subsīdiju izmaksu atklāšana esot to privātuma tiesību aizskārums.

"Caurskatāmībai, jā, taču ne tad, ja tā pārkāpj mūsu pilsoņu tiesības," norādīja Vācijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis.

Taču, neatklājot dažu subsīdiju saņēmēju vārdus, Berlīne riskē ar to, ka Eiropas Komisija (EK) varētu pret to vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, kas savukārt varētu novest pie smagām soda sankcijām.

"Tā ir nodokļu maksātāju nauda, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai cilvēki zinātu, kam tā tiek tērēta," uzsvērusi ES lauksaimniecības komisāre Marianna Fišera Bola. "Caurskatāmībai arī jāuzlabo šo fondu vadība, naudas izlietojumu pakļaujot sabiedriskajai kontrolei."

CAP kritiķi norāda, ka subsīdiju dēļ patērētājiem Eiropā jāsamierinās ar augstākām pārtikas cenām, jo tās apgrūtina jaunattīstības valstu zemkopju ielaušanos ES tirgū.

Lielbritānijā bāzētā Lauksaimniecības subsīdiju apvienība, kas gadiem cīnījusies par slepenības plīvura noraušanu no fermeriem izmaksātajiem līdzekļiem, Vācijas atteikšanos publiskot ieguvēju vārdus nosaukusi par "apkaunojumu".

"Pārītis Vācijas politiķu un tiesnešu, kas iestājas pret atklātību, rīkojas kā lielo agrouzņēmumu un bagāto zemes īpašnieku marionetes, kuru vienīgās intereses ir paturēt vācu tautu neziņā par patiesajām lauksaimniecības subsīdijām," norādīja apvienības pārstāvis Džeks Tērstons.

Jau tagad daļa Vācijā publicēto datu izsaukuši skandālu, atklājoties, ka līdzekļus saņēmuši jāšanas un slēpošanas klubi, kā arī sporta automobiļu ražošanas magnāts Volfgangs Poršē.

Savukārt Lielbritānijā pēdējo gadu laikā atklātībā nonākusī informācija liecina, ka ES lauksaimniecības subsīdijas saņēmusi arī karaliskā ģimene, lai gan Londona vienmēr bijusi asākā šīs sistēmas kritiķe.

Karaliene Elizabete II, kurai pieder lieli lauku īpašumi, saņēmusi 769 000 mārciņu, bet viņas dēls princis Čārlzs - 300 000.

Tomēr šīs summas nobāl salīdzinājumā ar tām, kuras ieguvis britu cukura ražošanas konglomerāts "Tate and Lyle", kas, kā liecina Lauksaimniecības subsīdiju apvienības dati, laikā no 2002./2003. līdz 2004./2005.gadam saņēmis ievērojami vairāk nekā 350 miljonus mārciņu.

Lai gan Francija saņem lielāko daļu lauksaimniecības subsīdiju - aptuveni 18% no kopējiem šim nolūkam atvēlētajiem līdzekļiem - un vienmēr bijusi aktīvākā CAP aizstāve, Parīze paziņojusi, ka publiskos konkrētos atbalsta saņēmējus.

Līdz šim, kā ziņo Lauksaimniecības subsīdiju apvienība, lielāko daļu pieprasīto datu sniegušas tikai septiņas ES dalībvalstis.