Baltijas valstu premjeri vienojas kabeli uz Zviedriju būvēt no Lietuvas, nevis Latvijas
Viļņa, 27.apr., LETA--AFP/ELTA. Triju Baltijas valstu premjeri pirmdien Viļņā vienojušies, ka energosistēmu starpsavienojums ar Zviedriju, kas izraisījis ilgas diskusijas, tiks būvēts no Lietuvas, nevis no Latvijas.
Tomēr projekts būs trīspusējs - tajā ar vienādām tiesībām būtu jāpiedalās ne vien Zviedrijas un Lietuvas, bet arī Latvijas energokompānijām, teikts premjeru parakstītajā kopīgajā deklarācijā.
Gandarījumu par vienošanos paudis Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Šī vienošanās ļaušot bez kavēšanās sākt realizēt dzīvē Baltijas-Zviedrijas elektrības starpsavienojumu, aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.
"Šis jaunais savienojums ne tikai veicinās elektrības tirdzniecības attīstību Baltijas un Ziemeļvalstu tirgos, bet arī stiprinās Baltijas valstu piegāžu drošību," uzskata Piebalgs.
Kā sacījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, ar šo vienošanos sperts būtisks solis Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas tirgus integrācijā, kas radījis labu pamatu turpmākajai darbībai.
Viņš atzinis, ka vienošanos pasteidzinājis Eiropas Savienības apsolītais atbalsts.
Gan Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, gan Lietuvas valdības vadītājs Andrjus Kubiļus vērsis žurnālistu uzmanību uz apstākli, ka tas būs nevis energotilts starp divām valstīm, bet gan Baltijas un Ziemeļvalstu energosistēmu savienojums.
"Mēs runājam par kopīgu projektu. (..) Mēs runājam par Baltijas valstu saslēgumu ar Zviedriju, ar "Nordpool" sistēmu, gluži tāpat kā uz Igaunijas savienojumu ar Somiju mēs arī raugāmies kā uz kopīgu savienojumu," norādījis Kubiļus.
"Pieeja šim savienojumam būs jānodrošina visiem operatoriem un visiem ražotājiem. Nav tā, ka Latvija kaut ko būtu zaudējusi, nekādā ziņā," uzsvēris Ansips.
Kā uzskata kompānijas "Svenska Kraftnat" ģenerāldirektors Mikaels Odenbergs, 350 kilometrus garais zemūdens kabelis varētu tikt pabeigts 2016.gadā.
Kubiļus vēl nevarēja konkrētāk pateikt, cik katra valsts investēs plānotajā energotiltā.
Premjeru deklarācijā norādīts, ka lēmums par starpsavienojuma būvi pieņemts, balstoties uz pagājušā gada martā izstrādāto pētījumu un ņemot vērā tehniskos, finansiālos un ekonomiskos projekta īstenošanas aspektus.
Domājams, ka pirmdien noslēgtā vienošanās ļaus nekavējoties sākt praktiskos projekta īstenošanas darbus un apgūt ES finansiālo atbalstu 175 miljonu eiro (123 miljonu latu) apmērā, kas piešķirts ar noteikumu, ka darbi sāksies līdz 2010.gadam.
Provizoriski tiek lēsts, ka projekts izmaksās 435 miljonus eiro.
Nolemts līdz 15.maijam izstrādāt kopīgu pieteikumu par atbalsta līdzekļu izmantošanu, jūnijā noteikt precīzu kabeļa maršrutu un jau šovasar veikt jūras dibena izpēti.
Premjeri arī vienojušies, ka atklāts un caurredzams kopīgs Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus jāizveido, vēlākais, līdz 2013.gadam.
"Tas fiksēts mūsu valdības programmā, un mums Lietuvā - nekavējoties un realitātē, nevis uz papīra - jāsper soļi elektroenerģijas tirgus izveidei. Šai ziņā mēs jau atpaliekam no Latvijas, kas tikusi krietni tālāk. Brīvais elektroenerģijas tirgus nozīmē, ka enerģētikas jomā sāks darboties konkurence, visiem lietotājiem būs iespēja izraudzīties elektroenerģijas piegādātāju, nevis pirkt enerģiju no viena piegādātāja kā pašlaik," uzsvēris Kubiļus.
"Kā liecina Ziemeļvalstu pieredze, tas pirmkārt būs izdevīgi elektroenerģijas lietotājam, jo konkurence pazeminās cenas," viņš piebildis.
