Starp ES dalībvalstīm Latvija ieņem ceturto vietu pašnāvību skaita ziņā
Rīga, 27.apr., LETA. Latvijā šobrīd ir ceturtais augstākais pašnāvību rādītājs Eiropas Savienībā (ES), intervijā biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" sacīja Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) direktora vietnieks zinātnes un pētniecības jautājumos Māris Taube.
Vissliktākie rādītāji šobrīd ir Lietuvā, kurai seko Ungārija un Slovēnija.
Taube stāsta, ka Latvijā un arī citās "jaunajās" valstīs pašnāvību rādītāji bija ļoti augsti 20.gadsimta 90.gados, sevišķi 1994.gadā. Šajā laikā pasliktinājās visi sabiedrības veselības rādītāji, ko varēja skaidrot ar sociāli ekonomisko krīzi, bezdarbu, nestabilitāti valstī, neskaidru perspektīvu un finanšu krīzi. Piemēram, 1994.gadā Latvijā pašnāvībā dzīvi beidza 1033 cilvēki.
Kopš 1994.gada līdz 2007.gadam pašnāvību rādītāji stabili uzlabojās. "Tomēr prognoze, ka šā brīža ekonomiskā situācija nelabvēlīgi ietekmēs rādītājus, piepildās," atzīst Taube. Ja 2007.gadā tika izdarītas 453 pašnāvības, tad 2008.gadā - 527 pašnāvības. Tai pat laikā SVA speciālists cer, ka situācija nebūs tik slikta kā 1994.gadā, jo valstī ir izveidota zināma sociālā atbalsta sistēma, darbā iekārtošanas dienesti un cita veida palīdzība.
Latvijas augstie pašnāvību rādītāji vienmēr ir satraukuši Latviju, ES un Pasaules veselības organizāciju (PVO). PVO Eiropas reģionālais birojs iekļāva pašnāvību ziņojuma rakstīšanu divpusējā sadarbības līgumā ar Veselības ministriju.
Arī ziņojumā "Pašnāvības Latvijā - situācija, perspektīvas, risinājumi", kas ir pirmais solis pašnāvību novēršanas plāna izstrādē, ir apkopota informācija par situāciju pasaulē un Latvijā, kā arī iespējamie risinājumi un citu valstu pieredze, stāsta Taube. Ziņojumā ir arī atsauces uz ES jaunākajiem datiem un apkopota arī Latvijā pieejamā statistika.
Nākamais solis šā plāna izstrādē būs informācija iedzīvotājiem par depresijas atpazīšanu un norādes par palīdzības iespējām, alkoholisma mazināšana, pieejas ierobežošana pašnāvības līdzekļiem, proti, ieroču un medikamentu kontrole, vietu, kur biežāk notiek pašnāvības, apzināšana, krīzes tālruņa darbības pilnveidošana, psihiatriskās palīdzības pilnveidošana, darbs ar medijiem.
Taube stāsta, ka pašnāvību biežākais iemesls ir depresija - apmēram 80% gadījumu, šizofrēnija - 10% gadījumu. Būtiski nelabvēlīga loma ir arī alkohola lietošanai, jo aptuveni 25% pašnāvību ir saistītas ar alkohola ietekmi.
Pašnāvības riska faktori ir arī bezdarbs un vientulība. Tomēr ne katram cilvēkam būs depresija, zaudējot darbu, bet risks ir liels, skaidro SVA speciālists.
Turklāt sabiedrība nav pietiekami informēta par depresijas pazīmēm un iespējām cilvēkiem vērsties pēc palīdzības.
Šobrīd Latvijā psihiatriskā palīdzība - ārsta psihiatra konsultācija un ārstēšana - ir pilnībā bez maksas, nav pat pacientu iemaksas. Savukārt zāles noteiktu depresijas formu gadījumā 50% apmērā kompensē valsts. Ambulatori psihiatri ir pieejami gandrīz katrā rajonā.
