Lietuvas radošās savienības gatavojas brīdinājuma akcijai "Ardievu, kultūra?"

Viļņa, 27.apr., LETA--ELTA. Lietuvas radošo savienību vadītāji gatavojas 5.maijā pie Seima rīkot brīdinājuma akciju "Ardievu, kultūra?", paužot bažas, ka "ilgus gadu desmitus smacētajai kultūrai pašreizējā krīze varētu kļūt liktenīga". Gaidāms, ka pie parlamenta ēkas šai dienā pulcēsies vairāki simti protestētāju.

Kā uzskata Lietuvas radošo darbinieku asociācijas prezidents, rakstnieks Kornēlijs Platelis, kultūras joma krīzes laikā cieš neproporcionāli smagi. Nesen notikušajā asociācijas konferencē atzīts, ka tas saistīts galvenokārt ar krasi paaugstinātajiem nodokļiem, ar ko aplikti autoratlīdzības līgumi. "Kultūrai radušās reālas briesmas. Šogad vien nodokļi palielināti divkārt - no 15% līdz 31%, bet 2011.gadā tos paredzēts palielināt vairāk nekā trīskārt," viņš pastāstījis.

Pēc Plateļa teiktā, Lietuvā radošo profesiju pārstāvji no autoratlīdzības līgumiem mēnesī vidēji "sagrabina" aptuveni minimālo mēnešalgu - 800 litus (163 latus).

"Parēķiniet - ja no tā vēl puse jāsamaksā nodokļos, kas tad paliks autoram? Vai tad valsts ir ieinteresēta, lai visi mākslinieki iekārtotos darbā "siltās" vietiņās - par kurinātājiem, naktssargiem - un realizētu savas spējas šādā veidā?" vaicājis rakstnieks.

Kā atgādinājis Platelis, premjerministrs Andrjus Kubiļus solījis šo nodokļu palielinājumu kompensēt ar valsts finansēto kultūras programmu palīdzību, taču tagad ierosināts šīs programmas samazināt par 27 miljoniem litu (5,5 miljoniem latu). "Valdība, kas savā programmā paredz attīstīt radošās industrijas, varētu to darīt aktīvāk. Šobrīd Eiropā aizvien vairāk nostiprinās viedoklis, ka ekonomiku varētu atdzīvināt tieši radošās industrijas," sacījis rakstnieks.

Arī Lietuvas Autortiesību aizsardzības asociācijas prezidents Valentīns Sventicks paudis bažas, ka māksliniekiem un kultūras iestādēm uzliktā nepanesamā nodokļu nasta varētu nogremdēt Lietuvas kultūru.

"Šai jomai nodokļi palielināti vairāk nekā visiem citiem - it kā tā būtu tā sociālā grupa, kurai pieplūst pašas lielākās nodokļu straumes un kuras nodokļi tūdaļ izglābs valsti. Taču var notikt gluži pretēji - ieguvums būs mazs, bet kultūra nogremdēta," viņš brīdinājis.

Kā atzinis Sventicks, "Lietuvas nelielajā tirgū radošo darbinieku materiālais stāvoklis ir ļoti pieticīgs - izņemot vienu daļu popmūzikas autoru un daļu mākslinieku, kuru darbus labprāt iepērk bagāti ārzemnieki, aizvedot no Lietuvas pašu labāko".

"Redzam, ka attiecīgās valsts struktūras neko nav darījušas, lai autoratlīdzība kā tiesiskais jēdziens tiktu saistīts vienīgi ar autoriem, nevis ar bezgala daudziem biznesmeņiem un ierēdņiem, kuri organizē autoratlīdzības maksāšanu un tādējādi samazina valsts nodokļu ieņēmumus," uzsvēris Lietuvas Autortiesību aizsardzības asociācijas prezidents.

Viņaprāt, šo jautājumu risināšanai vienkārši pietrūkst politiskās gribas, citādi varasvīri jau būtu devuši rīkojumu izpētīt, kā šādi jautājumi tiek risināti citās valstīs, un pielāgot Lietuvai piemērotāko modeli.

"Domāju, ka krīze skārusi arī valstisko domāšanu - īpaši attiecībā uz kultūru," piebildis Sventicks.

Viņš ierosinājis 6.jūlijā, kad Lietuva atzīmē Valsts dienu jeb karaļa Mindauga kronēšanas gadadienu, izsludināt "Valsts dienu bez kultūras", proti, nekoncertēt, nerīkot izstādes, nepiedalīties sarīkojumos, neiet uz pieņemšanām un nepieņemt valsts apbalvojumus. Šogad, kad Lietuva piemin sava vārda tūkstošgadi un Viļņa uzņēmusies Eiropas kultūras galvaspilsētas pienākumus, šādām solim varētu būt īpaši jūtamas sekas.

"Tā nebūtu nedz atriebība, nedz ambīciju demonstrēšana - tā būtu mierīga, objektīva faktu konstatācija. Ja jau varai kultūra nerūp, lai tad varasvīri nefotografējas līdzās pazīstamiem kultūras darbiniekiem," sacījis Sventicks.

Lietuvas Fotomākslinieku savienības priekšsēdētājs Antans Sutkus izteicis bažas, ka varasvīri neiedziļinās pat jautājumā par kultūras pašizmaksu un viņu vienaldzīgā attieksme var radīt situāciju, ka talantīgie cilvēki aizbrauc no Lietuvas, pelna naudu citos darbos vai nodzeras. "Mēs zaudējam savu savdabību," viņš brīdinājis.

Savukārt Kinematogrāfistu savienības vadītājs Gītis Lukšs atgādinājis, ka kultūra atrodas pameitas lomā jau divdesmit gadus, lai gan visas valdības dēvējušas to par prioritāti. "Mūsu kultūra un profesionālā māksla ir vienīgais, ar ko mēs varam pielīdzināties pasaulei. (..) Pirms dažiem gadiem mēs palūdzām kādu solīdu starptautisko finanšu kompāniju sarēķināt, cik naudas valsts budžetā ienes visa kino darbība, - neticēsiet, bet aptuveni simts miljonus litu, taču Lietuvā kino gadā saņem trīs miljonus litu," viņš stāstījis.

Nacionālās radošo žurnālistu asociācijas vadītājs Daiņus Radzevičs izteicis bažas, ka no medijiem tuvākajā laikā var izzust žurnālisti, jo viņu uzturēšana kļūst par pārliecīgu greznību. "Presei nepieciešams lielāks valsts atbalsts, un Eiropā par to tiek nopietni domāts," viņš norādījis.

Diskusijas iniciators, Seima Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu deputāts Gintars Songaila solījis, ka viņa frakcija ierosinās pirms valsts budžeta grozījumu apstiprināšanas mainīt valdības plānus par nodokļu palielināšanu kultūras jomai un kultūras programmu finansējuma samazināšanu.