Valdība atbalsta Latvijas pievienošanos konvencijas protokolam par sprādzienbīstamām kara paliekām
Rīga, 28.apr., LETA. Šodien Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu".
Atbalstītais likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt konvencijas piekto protokolu, kas attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām. Protokols uzliek bruņotā konfliktā iesaistītām valstīm par pienākumu uzņemties saistības attiecībā uz visām sprādzienbīstamām kara paliekām tās kontrolētajās teritorijās. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimai.
Gadījumos, kad sprāgstoša munīcija kļuvusi par sprāgstošām kara paliekām, taču tās lietotājs nekontrolē attiecīgo teritoriju, pēc karadarbības beigām lietotājs nodrošina cita starpā, kur tas iespējams, tehnisku, finansiālu, materiālu vai cilvēkresursu palīdzību divpusēji vai caur trešo pusi, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar ANO sistēmas vai ar citu attiecīgu organizāciju palīdzību, lai veicinātu šādu sprāgstošu kara palieku iezīmēšanu un neitralizāciju, aizvākšanu vai iznīcināšanu.
Protokolā noteikts veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus no nesprāgušās munīcijas, tostarp veikt sprādzienbīstamu kara palieku skarto teritoriju iežogošanu un novērošanu, veikt izglītošanu par risku un sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu skartajās teritorijās.
Tāpat iespēju robežās jāreģistrē un jāuzglabā informācija par sprādzienbīstamas munīcijas lietošanu vai pamešanu.
Protokols neattiecas uz konfliktiem, kas notikuši pirms tā stāšanās spēkā, līdz ar to no Pirmā un Otrā pasaules kara Latvijas teritorijā palikušās sprādzienbīstamās kara paliekas un problēmas ar to likvidēšanu nav saistāmas ar protokola izpildi.
Vienlaikus protokols paredz, ka līgumslēdzējvalstis ir tiesīgas lūgt palīdzību trešajām valstīm, lai risinātu ar nesprāgušo munīciju, kas jau atrodas to teritorijā, likvidāciju saistītās problēmas.
Šobrīd 51 valsts, tai skaitā 20 Eiropas Savienības dalībvalstis, ratificējušas 5.protokolu. Latvija līdz šim brīdim pievienojusies četriem no konvencijas protokoliem.
