Latvijas ekonomiku glābs autoritārisms
Divi sabiedrībā pazīstami cilvēki — Aivars Lembergs un Andris Grūtups gandrīz vienlaikus aktualizējuši ideju par to, ka Latvijai jāatbrīvojas no nespējīgā parlamenta un jādomā par citu valsts pārvaldes formu.
„Ir jānāk kādam, kas visus šitos padzen...” — par šībrīža politiski ekonomisko situāciju Latvijā saka Ventspils mērs Aivars Lembergs. Bet ietekmīgais advokāts Andris Grūtups uzskata, ka Latvijā vajag stingrās rokas principu, prezidentālu republiku.
No prezidentālās varas autoritārisma nebūtu jābaidās, jo autoritārisms ekonomiskajā ziņā nes tikai labumu, un tā nebija tautas vaina, ka Kārlis Ulmanis bija tik gļēvs un 1940. gadā pieļāva valsts okupāciju, intervijā „Latvijas Avīzei” pauž A. Grūtups.
Viņš domā, ka mums vajadzētu veidot prezidentālu valsti, kur tauta ievēlētu prezidentu un viņam būtu tiesības izraudzīties valsts pārvaldes aparātu. Prezidents noteiktu arī valsts politisko un ekonomisko virzienu, bet parlamentam tiktu saglabāta likumdošanas un izpildvaras kontroles funkcija, kā tas ir daudzās pasaules valstīs. (Plašāk par Andra Grūtupa uzskatiem lasiet klātpieliktajā intervijā, kuru viņš sniedzis žurnālam "Patiesā dzīve").
Savukārt bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis iepriekš izteicies, ka nepiekrīt viedoklim, ka Latvijai jābūt prezidentālai valstij. „1922. gada Satversmei nav ne vainas. Vaina ir mūsu ambīcijās un savtīgumā,” tā bijušais prezidents.
Jāatgādina, ka Kārļa Ulmaņa 1934. gadā izveidotais autoritārais režīms bija mēģinājums valsts politiku nodalīt no partiju politikas, un radīt partejiskām interesēm pāri stāvošu prezidentālu režīmu. Varbūt no tiem laikiem radies teiciens, kur divi latvieši, tur trīs partijas.
Guna Kārkliņa /Foto: izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīvs
