(Papildināts viss teksts.)
Viļņa, 18.maijs, LETA--AFP. Svētdien notikušajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 69,05% vēlētāju balsu, uzvarējusi Eiropas Savienības (ES) finanšu un budžeta komisāre Daļa Grībauskaite, pirmdien pavēstīja vēlēšanu komisijas amatpersonas.
Pēc 99,46% balsu saskaitīšanas vēlēšanu komisija apliecināja, ka Grībauskaite, kas startēja kā neatkarīgā kandidāte, ievērojami apsteigusi savu tuvāko konkurentu, sociāldemokrātu Aļģirdu Butkeviču, kurš ieguvis 11,87% balsu.
Balsošanā piedalījušies 51,66% vēlētāju, līdz ar to ir pārsniegta likumā noteiktā 50% robeža un vēlēšanu otrā kārta nav jārīko.
"Šī uzvara nes sev līdzi arī atbildības nastu," žurnālistiem pavēstīja Grībauskaite.
"Es vēlētos apsveikt Lietuvas tautu ar tās lēmumu, un es domāju, ka mēs kopā varam izkļūt no šīm grūtībām kā daudz labāka un labklājīgāka tauta," sacīja jaunievēlētā prezidente.
Grībauskaite kļūst par Lietuvas piekto prezidentu kopš neatkarības atjaunošanas. Kaut arī valsts vadītāja amatā sieviete iepriekš nav bijusi, Lietuvas pirmā neatkarības laiku valdības vadītāja bija sieviete - Kazimira Prunskiene, kas arī kandidēja šajās prezidenta vēlēšanās.
53 gadus vecajai Grībauskaitei, kurai pieder melnā josta austrumu cīņu mākslā, ir reputācija kā tiešai un stingrai politiķei. Viņa iepriekš ir izteikusies, ka starp viņas politiskajiem ideāliem ir bijusī britu premjere Margarēta Tečere.
Kopš 2004.gada, kad Lietuva pievienojās Eiropas Savienībai (ES), Grībauskaite ieņēma ES finanšu un monetārās politikas komisāres amatu. Kā ES komisāre Grībauskaitei bieži bija nesaskaņas ar Lietuvas sociāldemokrātiem, kas pagājušā gada oktobrī zaudēja vispārējās vēlēšanās. Grībauskaite sociāldemokrātus apsūdzēja ekonomiskās izaugsmes laikā gūto ienākumu izšķērdēšanā un draudošās ekonomiskās lejupslīdes ignorēšanā.
Kaut arī viņa kandidēja kā neatkarīga pretendente, Grībauskaiti atbalstīja vadošie konservatīvie. Savukārt jaunievēlētā prezidente paudusi atbalstu valdības taupības pasākumiem, vienlaikus brīdinot, ka tā rūpīgi sekos līdzi valdības darbībai.
Lietuvas prezidenta galvenā loma ir virzīt ārpolitiku, un Grībauskaite iepriekš izteikusies, ka viņa vēlas mīkstināt Viļņas attieksmi pret Maskavu.
Grībauskaite prezidenta vēlēšanu kampaņā iesaistījās februārī, kad pieaugošā ekonomiskā krīze un iedzīvotāju neapmierinātība pret politiķiem izraisīja grautiņus pie Lietuvas Seima ēkas.
"Man sirdsapziņa neļauj man palikt Briselē. Es darīju, ko varēju, no Briseles, kritizējot un komentējot [valdību], bet tas nebija pietiekami efektīvi," aģentūrai AFP vēl pirms vēlēšanām sacīja Grībauskaite.
Padomju laikā Grībauskaite apguva un pasniedza politisko ekonomiku, bet pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas sāka savu politisko karjeru.
No 1999.-2000.gadam Grībauskaite ieņēma finanšu ministra vietnieces amatu, 2000.gadā viņa bija ārlietu ministra vietniece, bet no 2001.-2004.gadam finanšu ministre.
