Valdība lems, kādas ESF programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" aktivitātes īstenot

Rīga, 19.maijs, LETA. Valdība šodien uz nedēļu atlika lemšanu par to, kādas Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" aktivitātes īstenot, kādas varētu tikt atliktas un kādām samazināts finansējums.

Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma ietvaros tiek veikti administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi. Kopumā plānotas 32 ESF aktivitātes, kuras tieši vai pastarpināti saistītas ar administratīvās kapacitātes stiprināšanu valsts pārvaldē, pašvaldībās, biedrībās un nodibinājumos un citos finansējuma saņēmējos ar kopējo publisko finansējumu 145 miljoni latu.

Izvērtējot darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" administratīvās kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, darba grupa ierosina apturēt 15 ESF aktivitāšu īstenošanu, izņemot finansējumu no šīm aktivitātēm, un deviņām ESF aktivitātēm samazināt finansējuma apjomu.

Darba grupa rosina 78 miljonu latu finansējumu no administratīvās kapacitātes celšanas ESF aktivitātēm pārdalīt bezdarba prevencijas un nodarbinātības pasākumu veicināšanai.

Sākotnēji šo jautājumu bija plānots skatīt valdības sēdes slēgtajā daļā, bet pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma tas tomēr tika skatīts atklātajā daļā.

Līdz šim lielāko uzmanību piesaistījuši Valsts kancelejas plāni 5,4 miljonus latu tērēt administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone apgalvoja, ka, apturot Valsts kancelejas paspārnē esošo plānoto ESF projektu ieviešanu, kas kopumā paredzēti administratīvās kapacitātes stiprināšanai, tiktu zaudēti aptuveni 3,04 miljoni latu no pieejamā finansējuma.

Pētersone norādīja arī uz citiem riskiem, kas rastos, apturot projektu ieviešanu. Proti, uzņēmēji nesaņemtu pasūtījumus, tādējādi turpinot "ekonomikas iesaldēšanu", netiktu nodrošinātas starptautisko aizdevēju prasības pēc valsts pārvaldes strukturālo reformu ātrākas veikšanas, kā arī turpinātos procentuāla budžeta samazināšanās valsts institūcijās, jo nebūtu pieejami reformu instrumenti.

Turklāt izmaiņas projektos, ja par tādām lemtu Ministru kabinets, būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas varētu aizņemt vismaz sešus mēnešu ilgu laiku. Pieejamais finansējums neesot pārdalāms arī citām prioritātēm. 5% no kopējā pieejamā finansējuma tiktu novirzīti administratīvām izmaksām, bet pārējie 95% būtu apgūstami uzņēmējiem.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Zanda Šadre, administratīvās kapacitātes prioritātes īstenošanā ir iesaistīta ne tikai Valsts kanceleja - kopumā ir iesaistītas valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri. Projektu īstenošanai līdz 2013.gadam kopumā ir ieplānoti 23 244 788 lati. Tai skaitā Valsts kanceleja ierobežotas projektu pieteikumu atlases aktivitātēs plāno realizēt projektus par 9,7 miljoniem latiem, no kuriem 85% ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 15% - plānotais valsts līdzfinansējums, ierobežotas projektu pieteikumu atlases aktivitātēs.

Valsts kanceleja līdz 2013.gadam plāno īstenot projektus trīs finansējuma virzienos: administratīvā sloga mazināšana iedzīvotājiem un uzņēmējiem, politikas ietekmes novērtēšanas un plānošanas attīstība, iesaistot nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus, un cilvēkresursu attīstība valsts pārvaldē.

Pirmā virziena ietvaros plānots realizēt divus projektus kopumā par diviem miljoniem latu, 85% no tiem ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums. Projekta "Administratīvo šķēršļu samazināšana iedzīvotājiem un uzņēmējiem" laikā tiks veikti funkciju auditi tādās jomās kā nodokļu administrēšana, veselības pakalpojumu sniegšana, statistikas pieprasījumi, nekustamo īpašumu reģistrācija un darbības ar tiem, kontroles un uzraudzības funkcijas, kas skar uzņēmumus, zemnieku saimniecības un izglītības iestādes.

Savukārt projekta "Publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana" gaitā kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju tiks īstenots projekts publisko pakalpojumu optimizācijai, tostarp publisko pakalpojumu reģistra izstrāde, pakalpojumu centru modeļa izstrāde un pilotprojektu īstenošana, kā arī funkciju audits valsts reģistru savietojamībā.

Otrajā virzienā - politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana - tiks īstenoti projekti kopumā par diviem miljoniem latu strukturālo reformu atbalstam. 85% no summas ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums. Šajos projektos galvenais mērķis ir atbalstīt funkciju auditu veikšanu un uzlabot makroekonomiskās analīzes spēju.

Savukārt trešais virziens ir publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstība. Šim mērķim paredzētais finansējums līdz 2013.gada beigām ir 1,8 miljoni lati, no kuriem 85% ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums, un šī virziena gaitā paredzēts īstenot projektu mērķtiecīgai un caurskatāmai valsts pārvaldes cilvēkresursu vadībai. Otrā šīs aktivitātes projektā plānots izstrādāt un ieviest cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmu, un finansējums līdz 2013.gada beigām ir 3,9 miljoni latu, no kuriem 85% ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums.

Šī trešā virziena projektu gaitā paredzēts realizēt vairākas aktivitātes. Lielākā daļa jeb aptuveni 3,9 miljoni latu no finansējuma tiktu tērēti vienotas un integrētas informāciju tehnoloģiju sistēmas izstrādei valsts pārvaldē, tādējādi Latvijas valsts pārvaldē ieviešot vienotu personāla uzskaites sistēmu, kas ietvertu gan personāla uzskaiti, gan potenciāli tā finansējumu, gan atbilstību noteiktiem kritērijiem un tamlīdzīgiem.

Finanšu ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktors Andris Drebeiniks skaidroja, ka patlaban valsts pārvaldē nav šādas vienotas sistēmas, kas būtiski apgrūtinot darbu. Realizējot projektu, tiktu paaugstināta datu un analīzes kvalitāte, kā arī ilglaicīgi tiktu panākts ietaupījums uz administratīvajām izmaksām.

Pārējo aktivitāšu kopējais finansējums būtu aptuveni četri miljoni latu. To laikā tiktu mazināti administratīvie šķēršļi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte, veicināta politikas plānošanas instrumentu attīstība un veiktas citas aktivitātes.

Pētersone skaidroja, ka sarunas par šā gada pirmajā ceturksnī sākamajiem projektiem ar Eiropas Komisiju notikušas jau 2004.gadā un vēlāk, saprotot ekonomiskās situācijas izmaiņas, projektu aktivitātes pārskatītas. Piemēram, projektu realizācijas laikā vairs netiks veikti iepriekš paredzētie politikas pētījumi.

Jau ziņots, ka kritiku par šiem projektiem iepriekš izteica Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP). Komisijas vadītāja norādīja, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nav pieļaujams tērēt tik milzīgas naudas summas darbiem, kas ir tiešie Valsts kancelejas amatpersonu pienākumi, iepriekš ziņoja laikraksts "Latvijas Avīze".

"Ja Valsts kanceleja netiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem, tad šai iestādei ir pēdējais laiks izvērtēt savus resursus un tikt vaļā no neprofesionāliem darbiniekiem. Ja kancelejai par lielām naudas summām ir jāalgo eksperti, tad jāvaicā, ko dara šīs iestādes amatpersonas. Mēs esam sākuši dedzināt ES fondu naudu kā kūlu. Šie miljoni būtu jāiegulda ekonomiskajā attīstībā, nevis jāmet zemē. Esmu vairāk nekā piecus gadus strādājusi ASV valsts pārvaldē, tāpēc, lai nebūtu jāšķiežas ar naudu, algojot ekspertus, vajadzības gadījumā varu kancelejas darbiniekus konsultēt bez maksas," uzskata Paegle.

Līdzīgu viedokli pauda arī valsts kontroliere Inguna Sudraba. Arī viņa, ja kanceleja lūgtu, varētu sniegt šādas bezmaksas konsultācijas. Sudraba sacīja, ka vienmēr varot izstrādāt dažnedažādas metodikas, tikai jautājums, kā tās izmantot reālajā dzīvē. Valsts kontroliere bija pārsteigta, ka tiks tērētas lielas naudas summas, lai radītu, piemēram, metodiku, kā noteikt, cik darbinieku nepieciešams konkrētu uzdevumu veikšanai. It kā tas nebūtu struktūrvienību vadītāju uzdevums parūpēties par kvalificētiem kadriem izvirzīto pienākumu paveikšanai. "Tas ir bezjēdzīgs darbs, ko Valsts kanceleja gatavojas veikt savu ierēdņu komforta nodrošināšanai," secināja Sudraba.