Trīspusējās sadarbības sēdē pārrunās izmaiņas darbinieku atlaišanas pabalstos

Rīga, 20.maijs, LETA. Šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ar sociālajiem partneriem tiks pārrunātas izmaiņas, kas saistītas ar darbinieku atlaišanas pabalsta apmēra samazināšanu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā.

Ministrija informē, ka izmaiņas bija plānots izskatīt iepriekšējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, tomēr tās laikā sociālie partneri vienojušies, ka darbinieku atlaišanas pabalsta apmēra samazināšana jāskata kopā ar citiem grozījumiem Darba likumā.

Kā ziņots, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību priekšsēdētājs Pēteris Krīgers iepriekš norādījis, ka šādi grozījumi tiekot virzīti pilnīgā slepenībā un nav saskaņoti ar arodbiedrībām, un uzsvēra, ka "jāizdara viss iespējamais, lai šādi grozījumi netiktu pieņemti".

Jau ziņots, ka grozījumi apstiprināšanai valdībā tika virzīti jau 21.aprīļa sēdē kopā ar vairākiem citiem grozījumiem Darba likumā. Taču grozījumi, kas paredzēja mainīt atlaišanas pabalsta apjomu, apstiprināti netika. Tie noteica, ka gadījumā, ja darbinieks pie viena darba devēja ir nostrādājis mazāk nekā piecus gadus, darbinieka atlaišanas pabalstu viņš saņems līdz šim likumā noteiktajā apmērā - viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

Atlaišanas pabalsts būtu pusotra mēneša vidējās izpeļņas, nevis līdzšinējo divu mēnešu izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz desmit gadus. Atlaišanas pabalstu divu mēnešu, nevis līdzšinējo trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā saņems tie, kuri pie attiecīgā darba devēja būs nostrādājuši desmit līdz 20 gadus. Divarpus mēnešu, nevis četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā pabalsts pienāksies tiem, kuri pie darba devēja būs nostrādājuši vairāk nekā 20 gadus.

Valdībā akceptētie grozījumi Darba likumā paredz ieviest obligātu prasību darba sludinājumos norādīt darba devēja nosaukumu.

Vairāki no grozījumiem attiecas uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. Piemēram, lai izlīdzinātu sociālo garantiju atšķirības vienas nozares uzņēmumu ietvaros, kā arī uzlabotu uzņēmumu savstarpējo konkurētspēju, paredzēts veicināt ģenerālvienošanās slēgšanu starp vienas nozares uzņēmumiem. Tā būs vispārsaistoša, ne tikai tad, ja darba devēju organizācijas vai to apvienību biedri kādā nozarē nodarbinās vairāk nekā 50% darbinieku, bet arī tad, ja preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms būs vairāk nekā 60% no nozares apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

Tā kā praksē radusies nepieciešamība precīzāk regulēt summēto darba laiku, tiek veikti grozījumi attiecīgajā pantā. Proti, summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk būs pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, turklāt summētā darba laika ietvaros būtu aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

Lai studentiem būtu lielākas iespējas iegūt darba pieredzi, plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī ar profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestāžu studentiem visā viņu mācību laikā. Līdz šim šāda iespēja studentiem nav paredzēta.

Kā viens no priekšlikumiem elastības un drošības uzlabošanai ir noteikt darba devējam tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības tajos gadījumos, kad darbinieki slimo ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Tādējādi darba devējiem tiek dota iespēja cīnīties pret negodprātīgiem darbiniekiem.

Grozījumu galvenais mērķis ir mazināt nelegālo nodarbinātību valstī.