Endziņš: Latvijā nav tādas politiskās kultūras, lai mainītu valsts iekārtu

Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps aģentūrai BNS norādīja, ka katra diskusija par valsts pārvaldības uzlabošanu ir vajadzīga, tomēr uzsvēra, ka gan prezidentāla, gan parlamentāra valsts iekārta prasa zināmu politisko kultūru.

Endziņš aģentūrai BNS arī atzina, ka partiju stabilitātes un politiskās kultūras trūkums traucētu Latvijā reformēt parlamentu, sadalot to divās palātās.

"Prezidentāla republika! Redziet, kas par lietu.. galu galā prezidents, no kurienes - Mēness vai Saules - parādīsies? Ja viņam nav atbalsta parlamentā, parlaments ir sadrumstalots, arī prezidents savu programmu nevar realizēt tik vienkārši.. Es nezinu," Endziņš sacīja.

Viņš par prezidentālas republikas piemēriem minēja Krieviju un Amerikas Savienotās Valstis. "Ja ir no demokrātiem prezidents, ja ir vairākums Kongresā, prezidentam ir vieglāk savu politiku realizēt, bet, ja ir ļoti minimāls pārsvars, tad ir ļoti grūti," Endziņš piebilda.

Eksperts teica, ka Latvijā nav tādas politiskās kultūras, lai ieviestu šādu valsts iekārtu.

"No kurienes mums parādīsies tāds prezidents, kurš varētu saturēt visu savās rokās, izbeigt partiju savstarpējos ķīviņus. Ja mēs parlamentu ievēlam, pateicoties reklāmai un milzīgai naudas plūsmai, kas tiek ieguldīta, no kurienes prezidents šo naudu ņems? Tādā gadījumā viņš nāktu no tām partijām, kuras ir naudīgas un aiz kurām stāv miljonāri, oligarhi," Endziņš norādīja.

Savukārt, runājot par parlamenta reformēšanu, Endziņš klāstīja: "Principā vairākumā gadījumu divpalātu parlaments ir federatīvās valstīs, kaut arī ir divpalātu parlaments tādās unitārās valstīs kā Polija un Norvēģija, bet tas nozīmē, ka ir jāmaina Satversme.. Es nedomāju, ka tā būtu izeja no situācija, jo parlamentam ir jābūt darbotiesspējīgam. Diemžēl mums partiju ir tik daudz, un veidojas arī jaunas, tā ka cerības izveidot normālu parlamentu, kas varētu izveidotu valdību un darboties, ir diezgan problemātiski.. Rezultāts ir tāds, ka notiek savstarpējie ķīviņi, un tolerance mums absolūti nav raksturīga diemžēl."

Eksperts uzskata, ka tas, vai situācija uzlabosies, ir atkarīgs no vēlētājiem.

"Diemžēl liela daļa vēlētāju paļaujas uz skaistām un dvēseli aizskarošām reklāmām pirms vēlēšanām un pēdējā brīdī izdara kaut kādu izvēli, neskatoties uz to, ko galu galā viena vai otra partija ir solījusi un ko tā ir realizējusi. Tā ir milzīga problēma, jo mums nav vairākas stabilas un lielas partijas, kā ir, piemēram, Lielbritānijā. Mums ir simptoms, ka katrs grib būt pirmais puisis pagastā un dibina savu kabatas partiju," eksperts paskaidroja.

Viņš uzsvēra, ka parlamenta reformēšana situāciju neatrisinās. "Tam ir tīri tehniski jāatrisinās, tas ir acīmredzot politiskās kultūras un arī partiju stabilitātes jautājums," eksperts piebilda.

Uz jautājumu, vai neko nevajadzētu mainīt un ir labi, kā ir pašlaik, Endziņš atbildēja: "Katrā gadījumā cerēt, ka, lietojot divpalātu parlamentu vai izveidojot prezidentālu valsti, situāciju varētu atrisināt, es stingri šaubos."

Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Pleps aģentūrai BNS pauda, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar parlamentāras iekārtas funkcionēšanu un iedzīvotājiem ir izteikta vēlme pēc prezidenta. Viņš gan klāstīja, ka katra diskusija par to, kā uzlabot valsts pārvaldību, ir vajadzīga.

"Ja mēs runājam par iedzīvotājiem, tad socioloģiskās aptaujas liecina, ka ir šī vēlme pēc tautas vēlēta prezidenta. Šī vēlme ir tradicionāla, un tās varbūt ir atmiņas pēc Kārļa Ulmaņa režīma, kad bija viens vadonis. Šis laiks bija saistīts ar Latvijas valsts nostiprināšanos un ekonomisko uzplaukumu, līdz ar to varētu būt nostalģiskas atmiņas," eksperts sacīja.

"Jautājums par to, vai tas funkcionētu pašlaik, noteikti ir rūpīgas diskusijas un analīzes vērts, gan par to, vai prezidentu vajadzētu ievēlēt tautas vēlēšanās, gan par to, kādas būtu prezidenta pilnvaras," Pleps pastāstīja.

Eksperts pavēstīja, ka Eiropā ir meklēti līdzekļi, kā ierobežot parlamenta varu, piemēram, piešķirot prezidentam plašākas pilnvaras. Tomēr viņš minēja Lietuvas, Polijas un Ukrainas konstitūcijas - ir liels risks, kā sadzīvot stipram prezidentam ar parlamentu, kad ir saglabājusies parlamentārās republikas pieredze.

"Ir reālas situācijas, kad būs šie konflikti - kurš var ko darīt, kurš atkal nevar darīt, kuram ir galavārds. Šo konfliktu parlamentārā republikā ir mazāk. Ja mēs vēlamies mainīt sistēmu, mums ir jābūt gataviem uz to, ka mums būs konstitucionālie konflikti, piemēram, Polijā bija konflikts, ka ir strīds, kuram jābrauc uz Eiropas Savienības vadības apspriedēm - prezidentam vai premjeram. Piemērs, ir arī Ukraina, kad vairākumam parlamenta ir grūti var vienoties ar prezidentu," Pleps paskaidroja.

Arī viņš akcentēja, ka gan prezidentāla, gan parlamentāra iekārta prasa zināmu politisko kultūru.

"Patlaban it kā liekas, ka ir vairākas partijas, kas nespēj vienoties savā starpā, un, kad būs prezidents, tad būs labāk," eksperts sacīja.

Viņš gan norādīja, ka nav garantijas, ka sabiedrība būs apmierināta ar modeli, kurā ir viens cilvēks, kam ir galavārds.

Jau vēstīts, ka tieslietu ministrs un Tautas partijas līderis Mareks Segliņš uzskata, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar parlamentārās iekārtas funkcionēšanu, tāpēc aicina diskutēt par Latviju kā prezidentālu valsti.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis intervijā aģentūrai BNS aicināja domāt par parlamenta reformēšanu, sadalot to divās palātās, lai tādējādi dotu lielāku ietekmi reģioniem. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze šo ideju vērtēja skeptiski.

BNS