Kāpēc Sandra Kalniete negrib strādāt Latvijā?
Ziņa, ka Sandra Kalniete kandidē uz Eiroparlamentu, dauzos radīja neizpratni. Vai tiešām cilvēks bēg prom no krīzes pārņemtās valsts? Par to, cik spēcīgi ir S. Kalnietes argumenti, spriediet paši.
Īpaši interesants šķita šis teikums: „Latvijai pašreizējos krīzes apstākļos mana starptautiskā pieredze un kontakti vairāk noderēs Briselē.”
Nešauboties, ka S. Kalniete tik tiešām ir daudz piemērotāka darbam Eiroparlamentā nekā daudzi citi, kuri piedalās vēlēšanās, tomēr uzdevām viņai jautājumu — vai tiešām ar krīzi var labāk cīnīties, atrodoties ārpus Latvijas? Kā tieši S. Kalnietes starptautiskā pieredze un kontakti palīdzēs mūsu valstij mazināt ekonomiskās problēmas?
Lūk, S. Kalnietes atbilde portālam kasjauns.lv:
— Ar krīzi ir jācīnās visur. Katram savā vietā un atbilstīgi savai pieredzei. Mana starptautiskā darba pieredze ir vērtība, kura Latvijai ir noderīgāka tur ārpusē, kur mums jāmeklē sabiedrotie. Ne visiem Latvijas politiķiem ir šāda pieredze.
Es 15 gadus esmu strādājusi Eiropā. Pazīstu veidu, kā tur domā, ko runā un ko jānoklusē. Varbūt jums tas liekas nieki, bet tas ir svarīgi, lai sasniegtu rezultātu, nevis ar „nothing special” sevi padarītu par apsmieklu.
Daudzi Eiropas politiķi man ir personīgi pazīstami un es nevilcināšos pie viņiem griezties, lai izklāstītu, kāpēc Latvijas zemnieki uzstāj uz kopējās lauksaimniecības politikas reformu.
Es zinu, kā darbojas aizkulišu sarunas Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē. Esmu sēdējusi pie abiem galdiem. Kādi līkloči ir jāiziet pirms lēmums tiek pieņemts. Daudzi mani agrākie kolēģi: vēstnieki, ministri un politiķi ir EP deputāti.
Latvijai EP būs tikai astoņi deputāti. Divi, ja ne trīs, no tiem strādās pret Latviju. Iepriekš tā bija tikai Ždanoka. Tagad arī Rubiks un, iespējams, arī Cilēvičs. Tātad atlikušajiem sešiem vai pieciem savā darbā būs jābalstās uz intensīvu sadarbību ar citu valstu deputātiem, lai pastiprinātu savu politisko balsi. Alianšu veidošana ir tas, ko iemācās katrs diplomāts un es to tiešām protu. Man nebūs vajadzīgs gads, līdz šīs iemaņas apgūšu un varēšu sākt aktīvi strādāt.
Nākamajā piecgadē būs jārisina smagas sarunas par budžetu. Mērķis — saglabāt to pašu ES atbalsta apjomu, kā līdz šim. Tas prasīs lielu sarunu vešanas pieredzi, jo ekonomiskā krīze ir skārusi arī donorvalstis Franciju, Vāciju, Nīderlandi... Viņi vēlēsies atbalsta apjomu Baltijas valstīm samazināt. Protams, lēmums, vai man uzticēt darbu EP pieder vēlētājiem.
Aivars Pastalnieks/Foto: LETA
