Saeima konceptuāli atbalsta šā gada budžeta grozījumus

Par budžeta grozījumiem balsoja 68 deputāti, pret - 10 deputāti.

Deputāti priekšlikumus var iesniegt līdz 5.jūnijam.

Parlaments arī atzina likumprojektu par steidzamu, kas nozīmē, ka Saeima to skatīs tikai divos lasījumos, nevis trīs.

Līdz ar budžeta grozījumiem deputāti arī pirmajā lasījumā atbalstīja ar budžetu saitītos likumprojektus - kopumā 94.

Valsts konsolidētajā budžetā deficīts plānots 8,2% no IKP apmērā, bet pašvaldību konsolidētā budžeta deficīts paredzēts 1% no IKP apmērā, tādējādi valsts kopbudžetā deficīts šogad iecerēts 9,2% no IKP.

Tiesa, plānots, ka starp pirmo un otro lasījumu budžeta grozījumi vēl papildus jau iepriekš veiktiem izdevumu samazinājumiem piedzīvos tēriņu apcirpšanu, lai izdotos samazināt budžeta līmeni.

Konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 3,985 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,054 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2009.gada apstiprināto plānu budžeta grozījumos paredzēts ieņēmumu samazinājums 421,8 miljonu latu apmērā un izdevumu samazinājums 58,1 miljona latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2009.gadā prognozēti 2,739 miljardi latu un izdevumi - 3,507 miljardi latu. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2009.gada apstiprināto plānu, ir 138,4 miljoni latu jeb 3,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,263 miljardi un 1,564 miljardi latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2009.gada apstiprināto plānu ir 79,5 miljoni latu jeb 5,4%.

Finanšu ministrijas (FM) Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne aģentūru BNS iepriekš informēja, ka budžeta ieņēmumi ir prognozēti par 421,8 miljoniem latu mazāki, nekā plānots iepriekš. Atbilstoši jaunākajam scenārijam tiek prognozēts gada vidējās patēriņa cenu inflācijas samazinājums līdz 3,1%, decembrī 12 mēnešu inflācijai uzrādot negatīvu rādītāju -1,7%. Tāpat prognozēts, ka vidējā darba samaksa tautsaimniecībā kritīsies par 12%, darba meklētāju īpatsvars sasniegs 15,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Valsts pamatbudžeta izdevumi samazināti par 138,4 miljoniem latu, savukārt speciālā budžeta izdevumi palielināti par 79,4 miljoniem latu, tādējādi valsts konsolidētā budžeta izdevumu samazinājums ir 58,1 miljons latu. Reālais budžeta izdevumu samazinājums ir lielāks, jo vienlaikus par 79 miljoniem latu palielināti budžeta izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, valsts parāda apkalpošanai - par 100 miljoniem latu, sociālajiem pabalstiem - par 81,3 miljoniem latu.

Tāpat ar grozījumiem plānots piešķirt papildu finansējumu valsts galvojumiem 71 miljona latu apmērā "Parex bankas" mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas realizēšanai, 71 miljona latu apmērā "Latvijas Hipotēku un zemes banka" uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas realizācijai, kā arī 142 miljonu latu apmērā "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" komercdarbības veicināšanas aizdevumiem, informēja FM pārstāve.

Budžeta grozījumos valsts pārvaldē izdevumi atlīdzībai samazināti vidēji par 20%, aprēķinot no sešiem mēnešiem plānotā vidējā finansējuma, tostarp pedagogu darba samaksai. Savukārt pārējie izdevumi samazināti par 40%, samazinājumam nepakļaujot izdevumus kārtējiem maksājumiem Eiropas Kopienas budžetā, Aizsardzības ministrijas iemaksas NATO un ANO, Ārlietu ministrijas iemaksām starptautiskajās organizācijās, izdevumus valsts parāda apkalpošanai, izdevumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai paredzētos izdevumus.

Budžeta grozījumos izdevumu samazinājums Aizsardzības ministrijai paredzēts 30,8 miljoni latu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku struktūras reformai - 25,4 miljoni latu un Valsts ārpolitikas realizācijai drošības politikas un aizsardzības jomā - 1,8 miljoni latu.

Finanšu ministrijai izdevumi samazināti par 14 miljoniem latu, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba laika pārstrukturizācijai un VID teritoriālo iestāžu un muitas kontroles punktu optimizēšanai 3,5 miljonu latu apmērā. Iekšlietu ministrijai izdevumi samazināti par 10,4 miljoniem latu, bet Izglītības un zinātnes ministrijai - par 22,1 miljonu latu.

Zemkopības ministrijai budžeta grozījumos izdevumi samazināti par 20,5 miljoniem latu, Satiksmes ministrijai - par 109,5 miljoniem latu, bet Labklājības ministrijai - par 7,2 miljoniem latu. Tieslietu ministrijas izdevumi apcirpti par 7,4 miljoniem latu, bet Kultūras ministrijai - par 15,9 miljoniem latu, Veselības ministrijai - par 39,3 miljoniem latu, savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai - par 10,8 miljoniem latu.

Darbs pie priekšlikumiem valsts budžeta izdevumu mazināšanai valdībā tiks turpināts arī pēc budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Saeimā. Priekšlikumus paredzēts iesniegt Saeimā pirms budžeta likuma grozījumu projekta otrā lasījuma, pavēstīja FM pārstāve.

Patlaban 2009.gada budžetā ir paredzēts deficīts 705,7 miljonu latu jeb 4,7% apmērā no Latvijas IKP, un budžets veidots, balstoties uz prognozēm, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 5%.

BNS