Tikai ceturtdaļa no aizbraucējiem ir bezdarbnieki

Lielākā daļa cilvēku, kas pamet Latviju, lai dotos uz ārzemēm labāka darba meklējumos ir nodarbināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Tikai ceturtā daļa no emigrantiem ir bezdarbnieki. Prom dodas 20-45 gadu veci cilvēki un lielākā daļa no viņiem tik drīz dzimtenē neatgriežas. Tas nozīmē, ka prom dodas uzņēmīgākie, darbaspējīgākie un aktīvākie, atbrīvotās darba vietas atstājot tiem, kas līdz šim nav spējuši atrast nodarbi.

Izbrauc vairāk, iebrauc mazāk

CSP dati rāda, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas Latvijā bija 469 lati – par 31 latu jeb 6,2% mazāk nekā pērn ceturtajā ceturksnī. Alga kritusies gandrīz visās jomās – būvniecībā, mežsaimniecībā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, mazumtirdzniecībā. Lai gan finansisti uzskata, ka 6,2% lielais darba samaksas kritums ir vērtējams kā signāls investoriem, kreditoriem un mums pašiem, ka atgūstam konkurētspēju, tas vienlaikus arī veicina iedzīvotāju vēlmi meklēt labāk apmaksātu darbu ārpus Latvijas robežām.

Šogad četros mēnešos emigrējuši 1740 cilvēku, apmēram tikpat daudz cik pērn šajā laika posmā. Savukārt imigrācija samazinājusies – šogad līdz maijam iebraukuši 710 cilvēki, pērn 1150.  Savdabīga tendence ir tā, ka izbrauc vairāk sievietes (56%), bet iebrauc vīrieši (60%). CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Uldis Ušackis stāsta, ka visvairāk cilvēku dodas uz Krieviju, Īriju, Lielbritāniju un Vāciju. Lielākā daļa ieceļotāju ir no Austrumu valstīm – Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas. Pērn, kamēr ekonomiskā krīze vēl nebija skārusi visu tautsaimniecību, ieceļoja kvalificēta darba strādnieki – metinātāji, elektriķi, pieredzējuši celtnieki. Uzņēmēji aktīvi meklēja labus darbiniekus Austrumu valstīs, jo daudzi no vietējiem bija devušies uz ārzemēm, atstājot darba vietas tukšas. Šogad iebraucēju skaits ir sarucis, bet izbrauc aizvien vairāk cilvēku.

Jaundzimušos atved pie radiem

Precīzu datu par pilsoņu migrāciju valstī nav, jo daudzi aizbrauc uz dažiem mēnešiem sezonas darbos lasīt sēnes vai zemenes, bet paliek ilgāk, skaidro U.Ušackis. Likums nosaka, ka jāreģistrējas, ja prombūtne ilgst ilgāk par sešiem mēnešiem, tomēr tikai retais ir tik apzinīgs, ka dodas uz pašvaldību vai migrācijas dienestu. „Par tiem, kas sakravā koferi un uz labu laimi lido Eiropas virzienā, nezinot cik ilgi kur paliks, mums datu nav,” saka U.Ušackis. Līdz ar to var pieņemt, ka emigrējušo skaits ir krietni vien lielāks nekā parādās oficiālajā statistikā. U.Ušackis skaidro, ka šī problēma – neskaidri dati par pilsoņu atrašanos – ir arī citās valstīs. „Ja nav motivējošu faktoru vai sankciju, cilvēki nereģistrējas. Kad pērn parādījās Valsts ieņēmumu dienesta dati par nenomaksātajiem nodokļiem, aina kļuva skaidrāka. Pērn cilvēki par prombraukšanu sāka informēt pašvaldības.”

U.Ušackis stāsta, ka savdabīgs iebraucēju slānis ir pirms gada un diviem dzimuši bērni. Visticamāk, šie bērni tiek deklarēti Latvijā un atvesti pie radiem un vecvecākiem, lai vecāki ārzemēs varētu vairāk un ražīgāk strādāt.

Evija Hauka/foto:LETA