Latvija – Baltijas kareivīgākā valsts

Pasaules miermīlīgāko valstu reitingā Latvija, ieņemot 54. vietu, Baltijā ir viskareivīgākā. Mūsu kaimiņi – Igaunija un Lietuva ierindojušies attiecīgi 38. un 43. vietā.

Kāpēc Latvija zemāk par kaimiņiem?

Reitingu sastādījis Neatkarīgais ekonomikas un pētniecības institūts un britu žurnāla „The Economist” analītiskā daļa.  Miermīlības reitings (Global Peace Index) tiek sastādīts trešo reizi. Tā izstrādē tiek pielietota sarežģīta shēma, kas sevī ietver 23 rādītājus, piemēram, valsts bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, attiecības ar kaimiņvalstīm, valsts ārējo un iekšējo konfliktu skaitu, piedalīšanos misijās, sabiedrības attieksmi pret noziegumiem, slepkavību un ieslodzīto skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem, cilvēktiesību ievērošanu...

Ņemot vērā to, ka Lietuvai Baltijā skaitliski ir vislielākais militārais kontingents, kā arī citi rādītāji, jo īpaši kriminālajā sfērā, ir sliktāki kā mums, Latvijas atrašanās zemākā pozīcijā izskaidrojama ar sociāli ekonomiskajiem apstākļiem.

2007. gadā, kad reitings tika sastādīts pirmo reizi, Latvija miermīlības ziņā atradās 47. vietā (Igaunija bija 28., bet Lietuva – 43. vietā). Savukārt 2008. gads ir vienīgais, kad Latvija, ieņemot 39. vietu, ir apsteigusi kādu no kaimiņvalstīm. Lietuva ierindojās 41. vietā, bet Igaunija jau tradicionāli atradās visaugstāk – 35. vietā.  

Krievija savā vietā

Mūsu lielākā kaimiņvalsts Krievija pēc analītiķu domām visus trīs gadus ir bijusi varen kareivīga. Pēc pērnā gada datiem tā starp 144 valstīm ieņem 136. vietu. Salīdzinot, ar 2008. gadu, tas ir kritums par 13 pozīcijām. Galvenokārt, pateicoties konfliktam ar Gruziju.

Savukārt Gruzija, kas bija iesaistīta militārajā konfliktā ar Krieviju, pirmo reizi iekļauta sarakstā un ieņem 134. vietu.

Par pasaules jauno miermīlības līderi kļuvusi Jaunzēlande. Otro un trešo vietu ieņem Dānija un Norvēģija. Reitinga beigās tāpat kā pērn ierindojušās Irāka, Afganistāna un Somālija.

Pērnā gada līdere Īslande šogad ierindojusies vien ceturtajā vietā. Tas saistīts ar to, ka valstī pasliktinājies sociāli ekonomiskais stāvoklis. Savukārt Austrija no 10. vietas pārvietojusies uz piekto. Pirmajā desmitniekā vēl ietilpst Zviedrija, Japāna, Kanāda, Somija un Slovēnija.

ASV un Lielbritānija, kuras pērn turpināja karadarbību Irākā, ieņem attiecīgi 83. un 35. vietu – tas ir ievērojami labāks rādītājs nekā pirms diviem gadiem. ASV ir pakāpusies par sešām pozīcijām.

Ķīna pērn sāka ievest kārtību Tibetā un tādējādi ieņem 74. vietu. Savukārt no NVS valstīm vismiermīlīgākā valsts ir Moldova – 75. vieta.

Katara, 16. vietu dalot ar Vāciju un Šveici, šajā reitingā kļuvusi par arābu pasaules līderi. Ja runā par Latīņameriku, tad šī kontinenta draudzīgākā valsts ir Čīle – tā noslēdz pirmo divdesmitnieku.

Francija ieņem 30., Lībija – 46., Ēģipte – 54., Ukraina – 82., Baltkrievija – 98., Irāna – 99., Indija – 122. vietu.  

Tradicionāli par karojošu valsti tiek uzskatīta Izraēla – tai atvēlēta tikai 141. vieta.

Kā atzīmēja reitinga sastādītājs Stīvs Killelijs, pērn pasaules miermīlības reitings pasaules ekonomiskās krīzes fonā ir nedaudz pazeminājies.

kasjauns.lv/foto:LETA

Agresija samazinās uz ceļiem, bet pieaug sadzīvē

Viens no rādītājiem, pēc kura tiek sastādīts valsts miermīlības reitings, ir slepkavību skaits un to raksturs. Kas šajā jomā notiek Latvijā?

Slepkavības – nežēlīgākas

Gada sākumā to skaits bija nedaudz pieaudzis. Policijas vadība prognozēja, ka tagad vairāk varētu būt ekonomiskie noziegumi – zādzības, krāpšanas. Taču pārskatāmā pagātnē notikušās slepkavības ir patiesi nežēlīgas un šokējošas.

Piemērus varam minēt vairākus. Tā maijā Rīgā kādā dzīvoklī tika atrasti trīs vardarbīgā nāvē miruši cilvēki, kā vēlāk noskaidrojās – tēvs, māte un dēls. Vēlāk izrādījās, ka vainojams traģēdijā ir dēls. Savu māti jaunais vīrietis bija nodūris, tēvam divas reizes iešāvis galvā ar pistoli, bet tad pats nošāvies.

Šokējoši nežēlīga slepkavība gada sākumā notika Rēzeknē – tur kādā mājā atrada nodurtus četrus vīrus. Par asiņaino noziegumu aizturēja divus vīriešus ar visnotaļ kriminālu pagātni. Vienu no aizturētiem atrada pakārušos cietuma kamerā, otram tiesa pavisam nesen piesprieda mūža ieslodzījumu.

Latvija droši vien tik drīz neaizmirsīs arī slepkavas Ivara Grantiņa vārdu, kurš pārgrieza rīkli miesīgajai meitas, noslepkavoja savu civilsievu un 18 gadus vecu jaunieti.

Pie stūres – mīlīgāki

Tajā pat laikā iepriekš negatīvā nozīmē izdaudzinātās Latvijas šoferu nacionālās braukšanas īpašība ir mainījušās uz labo pusi. Šoferīši kļuvuši mierīgāki.

Policija informē, ka gada pirmajā ceturksnī agresīvo braucēju skaits samazinājies. Pērn gada četros mēnešos tika pieķerti 688 agresīvie braucēji, bet šajā gadā minētajā laika posmā tikai 164.

Tas it kā būtu loģiski, ņemot vērā, ka ekonomiskās krīzes rezultātā daudzi savus auto nolikuši garāžās, ielas un ceļi kļuvuši krietni tukšāki. Tomēr Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš šim kasjauns.lv viedoklim īsti negrib piekrist. „Nē, mums ļoti labi attīstās satiksme un autovadītāji kļūst aizvien kulturālāki. Ja tā turpināsies, drīz ceļu policija vispār vairs nebūs vajadzīga, jo visi ievēros noteikumus, brauks un tos nepārkāps. Tas ir mūsu mērķis,” ceļu policijas šefs ir optimistisks.

Apdrošinātāju „If Latvia” nesen veiktā aptauja liecina, ka 56% KASKO polišu īpašnieki bīstas no agresīviem braucējiem.

Guna Kārkliņa