Sešās valstīs vēlē Eiroparlamentu

Ceturtdien vēlēšanas notika Lielbritānijā un Nīderlandē. Piektdien Eiroparlamenta vēlēšanas notika Īrijā, kā arī sākās Čehijā, kur tās noslēgsies sestdien.

Itālijā Eiroparlamenta vēlēšanas noslēgsies svētdien, kad tās notiks arī visās pārējās bloka dalībvalstīs - Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.

Neviena no ES dalībvalstīm nedrīkst publiskot vēlēšanu rezultātus, kamēr balsošana nav beigusies visās 27 bloka dalībvalstīs. Paredzams, ka pirmie vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti svētdien pulksten 23 pēc Latvijas laika.

Tomēr Nīderlande vēlēšanu rezultātus publiskoja jau ceturtdienas vakarā, un Eiropas Komisija ir pieprasījusi paskaidrojumus par šādu rīcību.

Bulgārijā un Rumānijā, kas ES pievienojās 2007.gadā, Eiroparlamenta vēlēšanas notiks pirmo reizi.

Šogad Eiroparlamenta vēlēšanās balsstiesības ir vairāk nekā 375 miljoniem ES valstu pilsoņu.

Kopumā uz piecu gadu termiņu tiks ievēlēti 736 Eiroparlamenta deputāti.

Katrai no ES dalībvalstīm ir piešķirts noteikts deputātu mandātu skaits atkarībā no valsts iedzīvotāju skaita.

Vācijai Eiroparlamentā būs 99 deputāti, Francijai, Itālijai un Lielbritānijai - 72 deputāti, Polijai un Spānijai - 50 deputāti, bet Rumānijai - 33 deputāti. Nīderlandi pārstāvēs 25 eiroparlamentārieši, Beļģiju, Čehiju, Grieķiju, Portugāli un Ungāriju - 22, Zviedriju - 18, bet Austriju un Bulgāriju - 17 deputāti.

Dānijai, Slovākijai un Somijai pienākas 13 deputātu vietas, Īrijai un Lietuvai - 12, Latvijai - astoņas, bet Slovēnijai - septiņas deputātu vietas. Pa sešiem Eiroparlamenta deputātiem tiks ievēlēti no Igaunijas, Kipras un Luksemburgas, bet vismazākais deputātu vietu skaits - piecas - ticis Maltai.

Jaunā Eiroparlamenta deputātiem nāksies samierināties ar jauniem un daudz stingrākiem noteikumiem saistībā ar eiroparlamentāriešu kompensējamajiem izdevumiem un deputāta palīgu algošanu.

Visi jaunā sasaukuma deputāti arī saņems vienādu atalgojumu - 7665 eiro (aptuveni 5365 latus) mēnesī, tādējādi izbeidzot līdzšinējo praksi, kad eiroparlamentāriešiem tika maksātas tādas pašas algas kā viņu pārstāvēto valstu nacionālo parlamentu deputātiem.

Eiropas Parlaments ir viena no trim galvenajām ES institūcijām, un tā galvenie uzdevumi ir ES likumdošanas aktu pieņemšana, citu ES institūciju pārraudzība un bloka budžeta pieņemšana kopā ar ES Padomi.

Eiroparlamenta plenārsesijas notiek divas reizes mēnesī Francijas pilsētā Strasbūrā un Beļģijas galvaspilsētā Briselē.