Vaira Vīķe-Freiberga: nepieciešams vienkaršot prasības mikrouzņēmumiem

"Ir jāskatās, kur var taupīt. Daudz tieši ārvalstu novērotāji ir teikuši, ka Latvija pa tiem saviem tā sauktajiem treknajiem gadiem ir kļuvusi arī izšķērdīga daudzās lietās," sacīja Vīķe-Freiberga, atzīmēja, ka pēdējos mēnešos nav arī redzējusi plašas diskusijas par to, kur būtu iespējams taupīt.

Viņa arī atzīmēja, ja runa ir par taupīšanu, tad jāskatās uz funkciju dublēšanos, darba ražīguma paaugstināšanu ministrijās un citās institūcijās - jāveic radikāla pārkārtošanās.

Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka, piemēram, būtu jādomā par atbalstu mikro uzņēmumiem, kas radītu jaunas darbavietas. "Būtu jāda viss, lai varētu veicināt ļoti mazus un mikro biznesus, lai cilvēki, kuri zaudējuši darbu, varētu izmantot kādu savu māku, lai piepelnītos iztikai," sacīja eksprezidente.

Viņa arī norādīja, ka nepieciešams mazināt birokrātiju un vienkāršot prasības mikrouzņēmumiem. "Nav diferencācija starp biznesa lielumu attiecībā uz to, ko valsts prasa," teica Vīķe-Freiberga, atzīmējot, ka, piemēram, grāmatvedības prasības uzņēmumiem, kuros nestrādā pat pieci cilvēki, ir tādas it kā tajās strādātu 100 vai tūkstots darbinieku.

"Šāda veida lieko prasību likvidācija ir tā īstā taupība, ko vajadzētu darīt. Tā ir tā strukturālā reforma, kuru no mums prasa," sacīja Vīķe-Freiberga.

Jau vēstīts, ka valdība pirmdien panākusi vienošanos ar sociālajiem partneriem un valdību veidojošajām koalīcijas partijām, ka, iesniedzot priekšlikumus budžeta izdevumu samazinājumam otrajam lasījumam Saeimā, kopumā samazinās valsts tēriņus par 500 miljoniem latu. Pirmdien arī panākta vienošanās, ka visas koalīcijas partijas atbalstīs budžeta grozījumus otrajā lasījumā.

Pagaidām valdība neatklāj, kā plānots panākt budžeta izdevumu samazināšanu šogad par 500 miljoniem latu un kāds būs budžeta deficīta līmenis. Amatpersonas norāda, ka izdevumu samazinājums skaršot visas jomas. Par konkrētiem pasākumiem diskusijas sāksies otrdienas rītā.

Saeima 4.jūnijā pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus šā gada budžetā, kas paredz deficītu 9,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), paredzot, ka Latvijas tautsaimniecības kritums šogad būs 18%. Valdība apņēmusies uz otro lasījumu Saeimā iesniegt papildu izdevumu samazināšanas priekšlikumus.